5 attiecības: Astūrijas karaliste, Garais gads, Jūlija kalendārs, Mauri, Svētdiena.
Astūrijas karaliste
Astūrijas karaliste bija karaliste Pireneju pussalas ziemeļos (rietumos no Navarras karalistes, t.i. basku zemes) laikā no 718.
Jaunums!!: 792. gads un Astūrijas karaliste · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 792. gads un Garais gads · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: 792. gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Jaunums!!: 792. gads un Mauri · Redzēt vairāk »
Svētdiena
Svētdiena, senāk latviešu tradīcijās arī pussvēte vai pussvēta, līdzīgi kā citur Eiropā, ir nedēļas septītā diena, bet citās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā, svētdiena ir nedēļas pirmā diena.
Jaunums!!: 792. gads un Svētdiena · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
792.