Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

8. aprīlis

Indekss 8. aprīlis

8.

111 attiecības: Alberts I (Beļģija), Aleksi Laiho, Andrejs Plenkovičs, Apvienoto Nāciju Organizācija, Astrīda Kairiša, Žaks Brels, Žans II Labsirdīgais, Ēģipte, Buda, Budisms, Dana, Džuzepe Tartīni, Edgars (personvārds), Edmunds Huserls, Emīls Čorans, Erihs fon Falkenhains, Felipe IV, Ferencs II Rākoci, Gaetāno Doniceti, Garais gads, Georgijs Grečko, Gregora kalendārs, Gustavs Zemgals, Huans Belmonte, Jožefs Antalls, Juris Štāls, Kārlis Ludvigs Henke, Klaudio Merulo, Kofi Annans, Krakova, Latvijas Valsts prezidents, Leonīds Brežņevs, Maķedonija, Mārgarita Tečere, Māris Riekstiņš, Mērija Pikforda, Nikolajs Mjaskovskis, Norvēģija, Omars Bredlijs, Oslo, Otrais pasaules karš, Pablo Pikaso, Padomju Savienības komunistiskā partija, Patrīcija Ārkete, Pjotrs Kapica, Polija, Prūsijas hercogiste, Saeima, Sarmīte Ēlerte, Sidhārta Gautama, ..., Sonja Henije, Suecas kanāls, Tautu Savienība, Vācija, Vācu ordenis, Vecā un jaunā stila datumi, Vilhelms fon Humbolts, 1319. gads, 1364. gads, 1525. gads, 1533. gads, 1605. gads, 1665. gads, 1676. gads, 1692. gads, 1735. gads, 1767. gads, 1770. gads, 1793. gads, 1797. gads, 1835. gads, 1848. gads, 1859. gads, 1861. gads, 1866. gads, 1875. gads, 1881. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1894. gads, 1911. gads, 1912. gads, 1922. gads, 1925. gads, 1927. gads, 1929. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1934. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1946. gads, 1950. gads, 1957. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1966. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1973. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1984. gads, 1993. gads, 1995. gads, 2013. gads, 2017. gads. Izvērst indekss (61 vairāk) »

Alberts I (Beļģija)

Alberts I (dzimis, miris) bija Beļģijas karalis no 1909.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Alberts I (Beļģija) · Redzēt vairāk »

Aleksi Laiho

Aleksi Laiho (Alexi Laiho, dzimis 1979.gada 8. aprīlī Espo) - somu mūziķis.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Aleksi Laiho · Redzēt vairāk »

Andrejs Plenkovičs

Andrējs Plēnkovičs (dzimis) ir Horvātijas politiķis.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Andrejs Plenkovičs · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Astrīda Kairiša

Astrīda Kairiša (dzimusi Rīgā) ir latviešu aktrise.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Astrīda Kairiša · Redzēt vairāk »

Žaks Brels

Žaks Brels (dzimis, miris) bija beļģu dziedātājs un dziesmu autors.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Žaks Brels · Redzēt vairāk »

Žans II Labsirdīgais

Žans II Labsirdīgais (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1350.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Žans II Labsirdīgais · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Buda

Budas statuja Taizemē Buda ir persona budismā, kas ir sasniegusi apgaismību (bodhi).

Jaunums!!: 8. aprīlis un Buda · Redzēt vairāk »

Budisms

Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Budisms · Redzēt vairāk »

Dana

Dana var būt.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Dana · Redzēt vairāk »

Džuzepe Tartīni

Džuzepe Tartīni (dzimis, miris) bija 18.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Džuzepe Tartīni · Redzēt vairāk »

Edgars (personvārds)

Edgars ir senangļu cilmes vīriešu personvārds.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Edgars (personvārds) · Redzēt vairāk »

Edmunds Huserls

Edmunds Gustavs Albrehts Huserls (dzimis, miris) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenas un Freiburgas Universitātēs.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Edmunds Huserls · Redzēt vairāk »

Emīls Čorans

Emīls Čorans, franciskajā versijā Siorāns (dzimis, miris) bija Transilvānijā dzimis rumāņu izcelsmes 20.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Emīls Čorans · Redzēt vairāk »

Erihs fon Falkenhains

Erihs fon Falkenhains (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, Vācijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Pirmā Pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Erihs fon Falkenhains · Redzēt vairāk »

Felipe IV

Felipe IV (dzimis, miris) bija Spānijas karalis no 1621.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Felipe IV · Redzēt vairāk »

Ferencs II Rākoci

Ferencs II Rākoci (dzimis, miris) — mūsdienu Slovākijas teritorijā dzimis ungāru augstmanis, Ungārijas nacionālais varonis.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Ferencs II Rākoci · Redzēt vairāk »

Gaetāno Doniceti

Gaetāno Doniceti (dzimis Bergamo, Itālijā, miris Bergamo, Itālijā) bija itāļu komponists.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Gaetāno Doniceti · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Garais gads · Redzēt vairāk »

Georgijs Grečko

Georgijs Grečko (Георгий Михайлович Гречко, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, inženieris, zinātnieks.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Georgijs Grečko · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »

Huans Belmonte

Hoselito un Belmonte. Huans Belmonte (dzimis 1892. gada 14. aprīlī, miris 1962. gada 8. aprīlī) bija viens no visu laiku izcilākajiem matadoriem.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Huans Belmonte · Redzēt vairāk »

Jožefs Antalls

Jožefs Antalls (dzimis, miris) bija Ungārijas politiķis, pirmais Ungārijas premjerminists pēc komunistu varas krišanas no 1990.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Jožefs Antalls · Redzēt vairāk »

Juris Štāls

Juris Štāls (dzimis Rīgā) ir latviešu hokejists, spēlē labās malas uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Juris Štāls · Redzēt vairāk »

Kārlis Ludvigs Henke

Kārlis Ludvigs Henke (dzimis, miris) bija vācu astronoms - amatieris.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Kārlis Ludvigs Henke · Redzēt vairāk »

Klaudio Merulo

Klaudio Merulo; dzimis, miris) bija vēlās renesanses laika Venēcijas skolas itāļu komponists, izdevējs un ērģelnieks, kurš pazīstams ar darbiem taustiņinstrumentiem un ansambļiem. 1557. gadā kļuva par Venēcijas Svētā Marka katedrāles ērģelnieku. 1584. gadā neskaidru iemeslu dēļ pameta šo prestižo amatu. No 1584. gada līdz nāvei 1604. gadā darbojās Parmā, kur arī bija ērģelnieks. Merulo bija viens no sava laika mūzikas novatoriem, šajā ziņā sevišķi atzīmējamas Merulo tokātas.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Klaudio Merulo · Redzēt vairāk »

Kofi Annans

Kofi Ata Annans (dzimis) ir Ganas diplomāts.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Kofi Annans · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Krakova · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »

Leonīds Brežņevs

Leonīds Brežņevs (—) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Leonīds Brežņevs · Redzēt vairāk »

Maķedonija

Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika, pagaidu oficiālais nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Поранешна Југословенска Република Македонија), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas uz Balkānu pussalas.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Maķedonija · Redzēt vairāk »

Mārgarita Tečere

Mārgarita Hilda Tečere, baronese Tečere (—) bija britu politiķe, Apvienotās Karalistes premjerministre.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Mārgarita Tečere · Redzēt vairāk »

Māris Riekstiņš

Māris Riekstiņš (dzimis Rīgā) ir ilggadīgs Latvijas Republikas ārlietu dienesta diplomāts, vēstnieks, Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO, bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs (no 2007.gada 8.novembra līdz 2010.gada 28.aprīlim), šobrīd Latvijas vēstnieks Krievijā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Māris Riekstiņš · Redzēt vairāk »

Mērija Pikforda

Mērija Pikforda (dzimusi Gledisa Mērija Smita (Gladys Marie Smith), mirusi) bija kanādiešu/amerikāņu aktrise.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Mērija Pikforda · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mjaskovskis

Nikolajs Mjaskovskis (Николай Яковлевич Мясковский, * Novogeorgijevskā, toreiz Krievijas impērijā, tagad Modlinas cietoksnis Polijā, † 1950. gada 8. augustā Maskavā) - krievu (padomju) komponists.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Nikolajs Mjaskovskis · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Omars Bredlijs

Omars Nelsons Bredlijs (dzimis, miris) bija amerikāņu pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada).

Jaunums!!: 8. aprīlis un Omars Bredlijs · Redzēt vairāk »

Oslo

Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Oslo · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pablo Pikaso

Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso, biežāk pazīstams kā Pablo Pikaso; dzimis, miris) bija spāņu gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, keramiķis un dizainers. Viņš ir kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Daudzi cilvēki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radošākajiem un ietekmīgākajiem gleznotājiem. Būdams vēl zēns, Pikaso sevi parādīja kā ļoti talantīgu zīmētāju un gleznotāju. Viņš izmēģināja dažādus gleznošanas stilus. Viens no tiem bija tā sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krāsu izmantoja kā galveno krāsu. 1907. gadā Pikaso uzgleznoja gleznu "Aviņonas meitenes", kas iezīmēja jauna glezniecības žanra — kubisma — sākumu. Mākslinieks nomira 91 gada vecumā. Viņa ilggadīgā un daudzveidīgā radošā darbība rezumējās atstātajos unikālajos mākslas darbos: 1885 gleznās, 7089 zīmējumos, vairāk nekā 30 tūkstošos estampu, 1228 skulptūrās un 3222 keramikas izstrādājumos. Šajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mākslu darbu estētisks skaistums, bet arī iekšējs aizraujošs un iedarbīgs spēks, kuru savā nenogurstošajā tieksmē pēc pilnības ģeniālais meistars centās panākt.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Pablo Pikaso · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Padomju Savienības komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Patrīcija Ārkete

Patrīcija Ārkete (dzimusi) ir amerikāņu aktrise.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Patrīcija Ārkete · Redzēt vairāk »

Pjotrs Kapica

Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Polija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Saeima · Redzēt vairāk »

Sarmīte Ēlerte

Sarmīte Ēlerte (dzimusi Rīgā) ir latviešu žurnāliste un politiķe, ilggadēja laikraksta "Diena" galvenā redaktore.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Sarmīte Ēlerte · Redzēt vairāk »

Sidhārta Gautama

Sidharta Gautama Šakjamuni (burt. Gudrais Gautama no šakju cilts, pazīstams arī kā Buda), Kapitalavastu valdnieka Šudhodanu dēls, budisma pamatlicējs, dzīvojis aptuveni laikā no 566.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Sidhārta Gautama · Redzēt vairāk »

Sonja Henije

Sonja Henije Sonja Henije ( —) bija norvēģu daiļslidotāja un aktrise.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Sonja Henije · Redzēt vairāk »

Suecas kanāls

Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).

Jaunums!!: 8. aprīlis un Suecas kanāls · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Humbolts

Frīdrihs Vilhelms Kristians Karls Ferdinands brīvkungs fon Humbolts (dzimis, miris) bija vācu valdības funkcionārs, diplomāts, filozofs, Humbolta universitātes dibinātājs.

Jaunums!!: 8. aprīlis un Vilhelms fon Humbolts · Redzēt vairāk »

1319. gads

1319.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1319. gads · Redzēt vairāk »

1364. gads

1364.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1364. gads · Redzēt vairāk »

1525. gads

1525.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1525. gads · Redzēt vairāk »

1533. gads

1533.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1533. gads · Redzēt vairāk »

1605. gads

1605.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1605. gads · Redzēt vairāk »

1665. gads

1665.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1665. gads · Redzēt vairāk »

1676. gads

1676.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1676. gads · Redzēt vairāk »

1692. gads

1692.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1692. gads · Redzēt vairāk »

1735. gads

1735.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1735. gads · Redzēt vairāk »

1767. gads

1767.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1767. gads · Redzēt vairāk »

1770. gads

1770.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1770. gads · Redzēt vairāk »

1793. gads

1793.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1793. gads · Redzēt vairāk »

1797. gads

1797.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1797. gads · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1835. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1866. gads

1866.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1866. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 1995. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 2013. gads · Redzēt vairāk »

2017. gads

2017.

Jaunums!!: 8. aprīlis un 2017. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »