Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Atomspēku mikroskops

Indekss Atomspēku mikroskops

AFM blokshēma Atomspēku mikroskops ir speciāla veida skenējošais mikroskops (SPM), kas tika izgudrots 1986.

24 attiecības: Amplitūda, Atoms, Atspere, Attēls, Difrakcija, Elektronmikroskops, Frekvence, Gaisma, Konuss, Lāzers, Mikroskops, Piramīda, Pjezoelektriskais efekts, Punkts, Rādiuss, Relatīvais mitrums, Sfēra, Silīcija nitrīds, Silīcijs, Spriegums, Vakuums, Virsma, Virsotne, 1986. gads.

Amplitūda

right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Amplitūda · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Atoms · Redzēt vairāk »

Atspere

Atsperes thumb Atspere ir izstrādājums, kas izgatavots no elastīgas metāla stieples vai lentes un ko izmanto ierīcēs un mehānismos, kur nepieciešamas elastīgas deformācijas.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Atspere · Redzēt vairāk »

Attēls

Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Attēls · Redzēt vairāk »

Difrakcija

Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Difrakcija · Redzēt vairāk »

Elektronmikroskops

Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »

Frekvence

Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Frekvence · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Gaisma · Redzēt vairāk »

Konuss

Pa kreisi - taisns riņķa konuss, pa labi - slīps riņķa konuss Vienkāršākajā variantā konuss ir rotācijas ķermenis, kurš veidojas, taisnleņķa trijstūrim rotējot ap vienu no katetēm.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Konuss · Redzēt vairāk »

Lāzers

Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Lāzers · Redzēt vairāk »

Mikroskops

Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Mikroskops · Redzēt vairāk »

Piramīda

Piramīda ar sešām sānu skaldnēm Regulāra piramīda Piramīda (πυραμίς) ir daudzskaldnis, kuram viena skaldne ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes ir trijstūri ar kopīgu virsotni.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Piramīda · Redzēt vairāk »

Pjezoelektriskais efekts

Pjezoelektriskais efekts (no sengrieķu πιέζω (piézō) — 'saspiest') ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Pjezoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »

Punkts

Punkts var būt.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Punkts · Redzēt vairāk »

Rādiuss

Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Rādiuss · Redzēt vairāk »

Relatīvais mitrums

Higrometrs, ar kuru mēra gaisa mitrumu Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu dotajā temperatūrā.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Relatīvais mitrums · Redzēt vairāk »

Sfēra

Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Sfēra · Redzēt vairāk »

Silīcija nitrīds

Silīcija nitrīds (Si3N4) ir cieta kristāliska viela, tas ir neoksīdu keramikas materiāls.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Silīcija nitrīds · Redzēt vairāk »

Silīcijs

Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Silīcijs · Redzēt vairāk »

Spriegums

Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Spriegums · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Vakuums · Redzēt vairāk »

Virsma

Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Virsma · Redzēt vairāk »

Virsotne

Virsotne ģeometrijā ir ģeometriskas figūras īpašs punkts, kas pieder figūras robežai.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un Virsotne · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: Atomspēku mikroskops un 1986. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

AFM.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »