Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Alpi, Arāla jūra, Āzija, Centimetrs, Diennakts, Eiropa, Ezers, Gliemeži, Gliemenes, Hibrīds (bioloģija), Ikri, Jūnijs, Jūra, Kaspijas jūra, Kārlis Linnejs, Kārlis Vīķis, Kilograms, Kilometrs, Krāsa, Latvija, Maijs, Melnā jūra, Melnā krāsa, Pelēkā krāsa, Pireneji, Plicis, Rauda, Rudulis, Saldūdens, Sapals, Spāre (zivs), Spuras, Stara Planina, Upe, Vācu valoda, Ziema, Ziemeļi, Zivis, Zobi, Zooplanktons, Zvīņas.
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Plaudis un Alpi · Redzēt vairāk »
Arāla jūra
Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.
Jaunums!!: Plaudis un Arāla jūra · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Plaudis un Āzija · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Plaudis un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Jaunums!!: Plaudis un Diennakts · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Plaudis un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Plaudis un Ezers · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Plaudis un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Plaudis un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Plaudis un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Jaunums!!: Plaudis un Ikri · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Plaudis un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Plaudis un Jūra · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Plaudis un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Plaudis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kārlis Vīķis
Kārlis Vīķis (dzimis 1913. gada 19. jūlijā; miris 1938. gada 13. janvārī) bija latviešu jūrnieks, eksprezidentes Vairas-Vīķes Freibergas tēvs.
Jaunums!!: Plaudis un Kārlis Vīķis · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Plaudis un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Plaudis un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Plaudis un Krāsa · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Plaudis un Latvija · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Plaudis un Maijs · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Plaudis un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Plaudis un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Pelēkā krāsa
Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.
Jaunums!!: Plaudis un Pelēkā krāsa · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Plaudis un Pireneji · Redzēt vairāk »
Plicis
Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Plaudis un Plicis · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Plaudis un Rauda · Redzēt vairāk »
Rudulis
Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Plaudis un Rudulis · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Plaudis un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sapals
Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Jaunums!!: Plaudis un Sapals · Redzēt vairāk »
Spāre (zivs)
Spāre (Ballerus ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.
Jaunums!!: Plaudis un Spāre (zivs) · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Plaudis un Spuras · Redzēt vairāk »
Stara Planina
Stara Planina (— ‘Vecie kalni’), zināmi arī kā Balkānu kalni, ir kalnu grēda Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Plaudis un Stara Planina · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Plaudis un Upe · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Plaudis un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Plaudis un Ziema · Redzēt vairāk »
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Plaudis un Ziemeļi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Plaudis un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Plaudis un Zobi · Redzēt vairāk »
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Jaunums!!: Plaudis un Zooplanktons · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Plaudis un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Abramis, Abramis brama, Breksis, Plauži.
