Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Akaganeīts

Indekss Akaganeīts

Akaganeīts (nosaukts atradnes vārdā) — diezgan izplatīts minerāls.

29 attiecības: Alanīts-(Ce), Apvienotā Karaliste, Atika, Bādene-Virtemberga, Beļģija, Dēdēšana, Grieķija, Hematīts, Hibīni, Itālija, Japāna, Kolas pussala, Kornvola, Krievija, Lejassaksija, Ligūrija, Ljēžas province, Mēness, Meteorīts, Minerāls, Monoklīnā singonija, Murmanskas apgabals, Norbotenas lēne, Norfolka (Apvienotā Karaliste), Slovākija, Toskāna, Vācija, Zviedrija, 1962. gads.

Alanīts-(Ce)

Alanīts-(Ce) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Allena vārdā) - diezgan izplatīts minerāls.

Jaunums!!: Akaganeīts un Alanīts-(Ce) · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Akaganeīts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Atika

Atika (Attikí) ir pussala un viens no lielākajiem dienvidaustrumu Vidusgrieķijas apgabaliem, kur atrodas Grieķijas galvaspilsēta Atēnas.

Jaunums!!: Akaganeīts un Atika · Redzēt vairāk »

Bādene-Virtemberga

Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Akaganeīts un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Akaganeīts un Beļģija · Redzēt vairāk »

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Jaunums!!: Akaganeīts un Dēdēšana · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Akaganeīts un Grieķija · Redzēt vairāk »

Hematīts

Hematīts Hematīts ir dzelzs(III) oksīda (Fe2O3) minerāls.

Jaunums!!: Akaganeīts un Hematīts · Redzēt vairāk »

Hibīni

Hibīni ir ģeoloģiska struktūra, platības un augstuma ziņā lielākie kalni Kolas pussalā Krievijā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Hibīni · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Itālija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Akaganeīts un Japāna · Redzēt vairāk »

Kolas pussala

Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Kolas pussala · Redzēt vairāk »

Kornvola

Kornvola ir Apvienotās Karalistes vēsturiskā un ceremoniālā grāfiste Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Kornvola · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Krievija · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Akaganeīts un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Ligūrija

Ligūrija ir Itālijas reģions ziemeļrietumos, Ligūrijas jūras krastā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Ligūrija · Redzēt vairāk »

Ljēžas province

Ljēža ir viena no desmit Beļģijas provincēm valsts austrumos, Valonijas reģionā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Ljēžas province · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Akaganeīts un Mēness · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Akaganeīts un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Akaganeīts un Minerāls · Redzēt vairāk »

Monoklīnā singonija

Kristalogrāfijā monoklīnā singonija ir viena no 7 singonijām.

Jaunums!!: Akaganeīts un Monoklīnā singonija · Redzēt vairāk »

Murmanskas apgabals

Murmanskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.

Jaunums!!: Akaganeīts un Murmanskas apgabals · Redzēt vairāk »

Norbotenas lēne

Norbotenas lēne ir Zviedrijas lēne, kas atrodas pašos valsts ziemeļos, Norbotenas un Lapzemes vēsturiskajās provincēs.

Jaunums!!: Akaganeīts un Norbotenas lēne · Redzēt vairāk »

Norfolka (Apvienotā Karaliste)

Norfolka ir grāfiste Anglijas Austrumu reģionā, Anglijā, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Norfolka (Apvienotā Karaliste) · Redzēt vairāk »

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Slovākija · Redzēt vairāk »

Toskāna

Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Toskāna · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Akaganeīts un Vācija · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Akaganeīts un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: Akaganeīts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »