13 attiecības: Šūna, Šūnas kodols, Šūnas organoīdi, Cista (mikrobioloģija), Citoplazma, Fosilijas, Gameta, Kārta, Klase (bioloģija), Minerālvielas, Sarkodīnvicaiņi, Skelets, Tips (zooloģija).
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Akantārijas un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Akantārijas un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Akantārijas un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Akantārijas un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Akantārijas un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Akantārijas un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gameta
olšūnu Gameta (no (gametḗ) — 'sieva' vai γαμέτης (gamétēs) — ‘vīrs’) ir šūna, kas veidojas organismos, lai vairotos dzimumiski un apaugļošanās laikā saplūst kopā ar citu pretējā dzimuma gametu, veidojot apaugļotu olšūnu — zigotu.
Jaunums!!: Akantārijas un Gameta · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Akantārijas un Kārta · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Akantārijas un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Akantārijas un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Sarkodīnvicaiņi
Sarkodīnvicaiņu pārstāvis: amēba ''Chaos carolinense''. Sarkodīnvicaiņi (Sarcomastigophora no gr. sarcodes — "gaļīgs") ir polifilētisks vienšūņu tips, kura pārstāvji pārvietojas ar pseidopodiju (māņkājiņu) vai arī ar vicu palīdzību.
Jaunums!!: Akantārijas un Sarkodīnvicaiņi · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Akantārijas un Skelets · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Akantārijas un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »