Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Akmeņogles

Indekss Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

35 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Antracīts, Ķīna, Baktērijas, Brūnogles, Dabasgāze, Degizraktenis, Degslāneklis, Enerģētika, Grafīts, Indija, Izsmeļamie neatjaunīgie resursi, Japāna, Jura (periods), Karbons, Kūdra, Kokss, Krievija, Kurzeme, Lielbritānijas Karaliste, Metalurģija, Nafta, Nogulumieži, Ogleklis, Paleozojs, Purvs, Rūpnieciskā revolūcija, Sērs, Siltums, Skābeklis, Slāpeklis, Spiediens, Temperatūra, Teofrasts, Trīsdesmitgadu karš.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Akmeņogles un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antracīts

Antracīts Antracīts ((antrakítēs) — 'kā ogle') ir akmeņogles, kuru sastāvā ir no 90 līdz 96% oglekļa.

Jaunums!!: Akmeņogles un Antracīts · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Akmeņogles un Ķīna · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Akmeņogles un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Brūnogles

Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).

Jaunums!!: Akmeņogles un Brūnogles · Redzēt vairāk »

Dabasgāze

Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.

Jaunums!!: Akmeņogles un Dabasgāze · Redzēt vairāk »

Degizraktenis

Akmeņogles ir viens no degizrakteņu veidiem. Degizraktenis, fosilais kurināmais jeb kurināmais izraktenis ir organisko vielu materiāls, kas ir atrodams Zemes garozā, un kuru var izmantot kā enerģijas avotu.

Jaunums!!: Akmeņogles un Degizraktenis · Redzēt vairāk »

Degslāneklis

Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).

Jaunums!!: Akmeņogles un Degslāneklis · Redzēt vairāk »

Enerģētika

Enerģētika ir tautsaimniecības nozare, kas aptver energoresursu, siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvi, pārdali, pārveidi un izmantošanu.

Jaunums!!: Akmeņogles un Enerģētika · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).

Jaunums!!: Akmeņogles un Grafīts · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Akmeņogles un Indija · Redzēt vairāk »

Izsmeļamie neatjaunīgie resursi

Naftas ieguve Izsmeļamie neatjaunīgie resursi ir dabas resursi, kas zemes dzīlēs ir ierobežotā daudzumā, tie neatjaunojas, un nesaudzīgi tos lietojot tie var arī izsīkt.

Jaunums!!: Akmeņogles un Izsmeļamie neatjaunīgie resursi · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Akmeņogles un Japāna · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Akmeņogles un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Karbons

Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).

Jaunums!!: Akmeņogles un Karbons · Redzēt vairāk »

Kūdra

Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.

Jaunums!!: Akmeņogles un Kūdra · Redzēt vairāk »

Kokss

Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.

Jaunums!!: Akmeņogles un Kokss · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Akmeņogles un Krievija · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Akmeņogles un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Lielbritānijas Karaliste

Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.

Jaunums!!: Akmeņogles un Lielbritānijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

Jaunums!!: Akmeņogles un Metalurģija · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Akmeņogles un Nafta · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Akmeņogles un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Akmeņogles un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Akmeņogles un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Akmeņogles un Purvs · Redzēt vairāk »

Rūpnieciskā revolūcija

Rūpniecības apvērsuma attēlojums 19. gadsimta vidū Rūpnieciskā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums bija laika periods, kas galvenokārt norisinājās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad uz lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu pamazām aizstāja fabrikas, kuras savā ražošanas procesā ietvēra automatizāciju un dažādu iekārtu izmantošanu.

Jaunums!!: Akmeņogles un Rūpnieciskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Akmeņogles un Sērs · Redzēt vairāk »

Siltums

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.

Jaunums!!: Akmeņogles un Siltums · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Akmeņogles un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Akmeņogles un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Akmeņogles un Spiediens · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Akmeņogles un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Jaunums!!: Akmeņogles un Teofrasts · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Akmeņogles un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Akmeņogle.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »