Ātrāk nekā pārlūku!
64 attiecības: Angļu valoda, Anglijas Karaliste, Arābu valoda, Atlantijas Pireneji, Žironda, Baijonna, Baski, Basku valoda, Bearna, Biskajas līcis, Bordo, Bordo "Girondins", Centrāleiropas laiks, Dabasgāze, Džons Bezzemis, Dienvidi-Pireneji, Dordoņa, Edvards III Plantagenets, Eiropa, Franču valoda, Francija, Francijas reģioni, Francijas vēsture, Franki, Franku valsts, Gallija, Garonna, Grave, Henrijs II Plantagenets, Hercogs, Jaunakvitānija, Jūlijs Cēzars, Kārlis Lielais, Kārlis Martels, Lagūna, Landa, Limuzēna, Lo un Garonna, Luāra, Luijs VII, Mauri, Nafta, Neistrija, Oksitāņu valoda, Overņa, Perigē, Pilā kāpa, Pireneji, Po (pilsēta), Puatū-Šaranta, ..., Puatjē, Regbijs, Ričards I Lauvassirds, Romas impērija, Senā Roma, Sevēni, Simtgadu karš, Spāņu valoda, Spānija, Tulūza, Vīnogas, Vīns, Vestgoti, Viljams I Iekarotājs. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Akvitānija un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Anglijas Karaliste
Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.
Jaunums!!: Akvitānija un Anglijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Akvitānija un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Atlantijas Pireneji
Atlantijas Pireneji ir departaments Francijas dienvidrietumu daļā, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Akvitānija un Atlantijas Pireneji · Redzēt vairāk »
Žironda
Žironda ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Akvitānija un Žironda · Redzēt vairāk »
Baijonna
Baijonna ir pilsēta un komūna Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģionā.
Jaunums!!: Akvitānija un Baijonna · Redzēt vairāk »
Baski
Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.
Jaunums!!: Akvitānija un Baski · Redzēt vairāk »
Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.
Jaunums!!: Akvitānija un Basku valoda · Redzēt vairāk »
Bearna
Bearna ir vēsturisks reģions Francijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Akvitānija un Bearna · Redzēt vairāk »
Biskajas līcis
Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos.
Jaunums!!: Akvitānija un Biskajas līcis · Redzēt vairāk »
Bordo
Bordo (gaskoņu: Bordèu) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grīvā.
Jaunums!!: Akvitānija un Bordo · Redzēt vairāk »
Bordo "Girondins"
Bordo "Girondins", pilnā nosaukumā Football Club des Girondins de Bordeaux, saukts arī vienkārši par Bordeaux, ir Francijas futbola klubs no Bordo, Žirondas departamentā, Akvitānijas reģionā.
Jaunums!!: Akvitānija un Bordo "Girondins" · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Akvitānija un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Jaunums!!: Akvitānija un Dabasgāze · Redzēt vairāk »
Džons Bezzemis
Džona, Anglijas karaļa ģerbonis Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, dzimis, miris), saukts Bezzemis bija Anglijas karalis no 1199.
Jaunums!!: Akvitānija un Džons Bezzemis · Redzēt vairāk »
Dienvidi-Pireneji
Midi-Pyrénées 150px 100px Galvaspilsēta Tulūza Lielākās pilsētas TulūzaMontobānaAlbiFuā Platība45 348 km² Iedzīvotāju skaits (1999)2 551 687 Komūnu skaits3 020 Dienvidi Pireneji bija lielākais Francijas reģions, kas kopš 2016.
Jaunums!!: Akvitānija un Dienvidi-Pireneji · Redzēt vairāk »
Dordoņa
Dordoņa ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Akvitānija un Dordoņa · Redzēt vairāk »
Edvards III Plantagenets
Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis Edvards III Plantagenets (dzimis, miris) bija Anglijas karalis, tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem Anglijas karaļiem viduslaikos.
Jaunums!!: Akvitānija un Edvards III Plantagenets · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Akvitānija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Akvitānija un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Akvitānija un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas reģioni
Francijas reģioni pēc 2016. gada 1. janvāra teritoriālās reformas. Francijas reģioni ir Francijas teritoriāli administratīvā iedalījuma vienības, kam nav likumdošanas varas, taču ir iespēja noteikt vietējos nodokļus un lemt par valsts budžeta daļas izlietojumu.
Jaunums!!: Akvitānija un Francijas reģioni · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Akvitānija un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Akvitānija un Franki · Redzēt vairāk »
Franku valsts
Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.
Jaunums!!: Akvitānija un Franku valsts · Redzēt vairāk »
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Jaunums!!: Akvitānija un Gallija · Redzēt vairāk »
Garonna
Garonna ir upe Francijas dienvidrietumos un Spānijas ziemeļaustrumos (Katalonijā).
Jaunums!!: Akvitānija un Garonna · Redzēt vairāk »
Grave
Grave var būt.
Jaunums!!: Akvitānija un Grave · Redzēt vairāk »
Henrijs II Plantagenets
Henrija. Anglijas karaļa ģerbonis Henrijs II Plantagenets (dzimis, miris), saukts Īsais apmetnis bija pirmais Anglijas karalis (1154—1189) no Plantagenetu dinastijas.
Jaunums!!: Akvitānija un Henrijs II Plantagenets · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Akvitānija un Hercogs · Redzēt vairāk »
Jaunakvitānija
Jaunakvitānija ir reģions Francijā, kas tika izveidots 2014.
Jaunums!!: Akvitānija un Jaunakvitānija · Redzēt vairāk »
Jūlijs Cēzars
Gajs Jūlijs Cēzars,Oficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".
Jaunums!!: Akvitānija un Jūlijs Cēzars · Redzēt vairāk »
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Akvitānija un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »
Kārlis Martels
Kārlis Martels (Charles Martel; dzimis apmēram 688. gadā, miris) bija franku valstsvīrs un karavadonis, kas bija faktiskais Franku valsts valdnieks no 718.
Jaunums!!: Akvitānija un Kārlis Martels · Redzēt vairāk »
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Jaunums!!: Akvitānija un Lagūna · Redzēt vairāk »
Landa
Landa ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Akvitānija un Landa · Redzēt vairāk »
Limuzēna
Limuzēna (izrunā) ir viena no vēsturiskajām Francijas zemēm, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Puatū-Šarantas reģioniem.
Jaunums!!: Akvitānija un Limuzēna · Redzēt vairāk »
Lo un Garonna
Lo un Garonna ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem.
Jaunums!!: Akvitānija un Lo un Garonna · Redzēt vairāk »
Luāra
Luāra var būt.
Jaunums!!: Akvitānija un Luāra · Redzēt vairāk »
Luijs VII
Luijs VII Jaunais (dzimis, miris) bija franku ķēniņš (1137-1180), Luija VI Resnā dēls.
Jaunums!!: Akvitānija un Luijs VII · Redzēt vairāk »
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Jaunums!!: Akvitānija un Mauri · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Akvitānija un Nafta · Redzēt vairāk »
Neistrija
Neistrija ( — 'ne-austrumi') bija Merovingu pārvaldītās franku karaļvalsts rietumu daļa, kuras galvaspilsēta atradās Parīzē (Lutēcijā).
Jaunums!!: Akvitānija un Neistrija · Redzēt vairāk »
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Jaunums!!: Akvitānija un Oksitāņu valoda · Redzēt vairāk »
Overņa
Auvergne 150px 100px Galvaspilsēta Klermonferāna Lielākās pilsētas KlermonferānaMulēnaMonlisonaVišīLepijaOrijaka Platība26,013 km² Iedzīvotāju skaits (2006)1,334,000 Komūnu skaits1,310 Overņa (vai Auvèrnha) bija Francijas reģions, kas kopš 2016.
Jaunums!!: Akvitānija un Overņa · Redzēt vairāk »
Perigē
Perigē ir pilsēta Francijā, Dordoņas departamenta administratīvais centrs, Akvitānijas reģionā.
Jaunums!!: Akvitānija un Perigē · Redzēt vairāk »
Pilā kāpa
Kāpa, skatoties no putna lidojuma. Pilā kāpa ir lielākā smilšu kāpa Eiropā.
Jaunums!!: Akvitānija un Pilā kāpa · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Akvitānija un Pireneji · Redzēt vairāk »
Po (pilsēta)
Po ir pilsēta un komūna Pireneju ziemeļdaļā, Akvitānijas reģionā, Francijā, Atlantijas Pireneju departamenta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Akvitānija un Po (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Puatū-Šaranta
Puatū-Šaranta (izrunā) ir viens no Francijas vēsturiskajiem reģioniem, kas mūsdienās ietilpst Jaunakvitānijas reģionā kopā ar agrākajiem Akvitānijas un Limuzēnas reģioniem.
Jaunums!!: Akvitānija un Puatū-Šaranta · Redzēt vairāk »
Puatjē
Puatjē ir pilsēta Francijā, Vjennas departamenta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Akvitānija un Puatjē · Redzēt vairāk »
Regbijs
Regbijs ir komandu sporta veidu grupa, kuras pirmsākumi meklējami Anglijas pilsētā Ragbi.
Jaunums!!: Akvitānija un Regbijs · Redzēt vairāk »
Ričards I Lauvassirds
Ričarda, Akvitānijas hercoga ģerbonis Ričarda, Anglijas karaļa ģerbonis Ričards I Plantagenets (dzimis, miris), saukts par Ričardu Lauvassirdi, bija Anglijas karalis no 1189.
Jaunums!!: Akvitānija un Ričards I Lauvassirds · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Akvitānija un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Akvitānija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sevēni
Sevēni ir kalnu apgabals, arī kultūrvēsturisks reģions, Francijas dienvidos, daļa no Centrālā masīva.
Jaunums!!: Akvitānija un Sevēni · Redzēt vairāk »
Simtgadu karš
Plantagenetu dzimtas valdījumi Henrija II laikā Simtgadu karš (angļu: Hundred Years' War, franču: La guerre de Cent Ans) bija ilgstoša konfliktu virkne starp Anglijas valdniekiem un Akvitānijas hercogiem Plantaganetiem no vienas puses, un grāfiem de Valuā no otras puses (abas dzimtas bija izmirušās Kapetingu dinastijas atzari) par Francijas Karalistes troni.
Jaunums!!: Akvitānija un Simtgadu karš · Redzēt vairāk »
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Jaunums!!: Akvitānija un Spāņu valoda · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Akvitānija un Spānija · Redzēt vairāk »
Tulūza
Tulūza ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes.
Jaunums!!: Akvitānija un Tulūza · Redzēt vairāk »
Vīnogas
Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.
Jaunums!!: Akvitānija un Vīnogas · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: Akvitānija un Vīns · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Akvitānija un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Viljams I Iekarotājs
Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis Viljama I ģenealoģiskais koks Anglijas Karaliste 1087. gadā Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (dzimis ap 1028. gadu, miris) bija Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.).
Jaunums!!: Akvitānija un Viljams I Iekarotājs · Redzēt vairāk »
