Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Alfrēds Flečers

Indekss Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas impērijas armijas majors.

51 attiecības: Armija, Artilērija, Austrumprūsija, Ķīna, Baltijas landesvērs, Berlīne, Boļševiki, Bokseru sacelšanās, Cēsu kaujas, Frankfurte pie Oderas, Harolds Aleksanders, Havaju salas, Japāna, Jānis Balodis (ģenerālis), Latgales atbrīvošana, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Lejassilēzijas vojevodiste, Nacionālisms, Niedras valdība, Pirmais pasaules karš, Polija, Pulks (armija), Rīga, Reihsvērs, Silēzija, Vācieši, Vācija, Vācijas impērija, Veimāras republika, Volfgangs Kaps, Ziemeļamerika, Zombkovices apriņķis, 1. februāris, 13. jūlijs, 14. augusts, 15. jūlijs, 1893. gads, 1894. gads, 1899. gads, 1901. gads, 1914. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1924. gads, 1939. gads, 1959. gads, 20. septembris, 22. marts, ..., 25. jūlijs. Izvērst indekss (1 vairāk) »

Armija

Armija var būt.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Armija · Redzēt vairāk »

Artilērija

Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Artilērija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Ķīna · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Baltijas Landesvēra karogs Latvijas Brīvības cīņu karte no vācu skatupunkta. Ar sarkaniem burtiem rakstītas vācu zaudētās kaujas. Baltijas landesvērs (— "Baltiešu zemessardze") jeb Latvijas zemessardze bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība, kas izveidojās 1918.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Berlīne · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Bokseru sacelšanās

Bokseru sacelšanās bija sacelšanās Ķīnā pret ārzemju valstu iejaukšanos Ķīnas iekšējā dzīvē, kas notika no 1899.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Bokseru sacelšanās · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Frankfurte pie Oderas

Frankfurte pie Oderas (ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā. Pilsēta atrodas Oderas upes kreisajā uz Vācijas - Polijas robežas, tieši pretī Slubices pilsētai, kas līdz 1945. gadam bija daļa no Frankfurtes.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »

Harolds Aleksanders

Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Harolds Aleksanders · Redzēt vairāk »

Havaju salas

Havaju salas ir ap 2400 km gara salu virkne (arhipelāgs) Klusajā okeānā, Polinēzijā.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Havaju salas · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jānis Balodis ar Polijas Ārlietu ministru Jozefu Beku (Rīga, 1938). Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Lejassilēzijas vojevodiste

Lejassilēzijas vojevodiste (Województwo dolnośląskie) ir Polijas vojevodiste valsts dienvidrietumos.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Lejassilēzijas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Nacionālisms

Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Nacionālisms · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provācisks Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Polija · Redzēt vairāk »

Pulks (armija)

NATO standarta simbols pulka attēlošanai Pulks ir taktiskā līmeņa karaspēka apakšvienība, kura sastāv no vairākiem bataljoniem, parasti no 3 līdz 7.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Pulks (armija) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Rīga · Redzēt vairāk »

Reihsvērs

Raihsvēra karogs (1921.-1935.) Reihsvērs (- "impērijas aizsardzība") bija Vācijas bruņotie spēki no 1919.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Reihsvērs · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzijas heraldiskā zīme - melnais ērglis Lejassilēzijas vojevodistes ģerbonī. Silēzija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas teritorijā un mazākas daļas Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Silēzija · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Veimāras republika

Deutsches Reich Veimāras republikas karogs Veimāras republikas ģerbonis 275px Valsts valoda vācu valoda Galvaspilsēta Berlīne Teritorija (1925. g.)468 787 km² Iedzīvotāju skaits - Kopā - blīvums62 411 000 133,1/km² Nodibināšana09.11.1918.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Veimāras republika · Redzēt vairāk »

Volfgangs Kaps

Volfgangs Kaps (1858. gada 24. jūnijs — 1922. gada 12. jūnijs) bija Prūsijas civildienesta ierēdnis un žurnālists.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Volfgangs Kaps · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Zombkovices apriņķis

Zombkovices apriņķis ir apriņķis Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un Zombkovices apriņķis · Redzēt vairāk »

1. februāris

1.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1. februāris · Redzēt vairāk »

13. jūlijs

13.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »

14. augusts

14.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 14. augusts · Redzēt vairāk »

15. jūlijs

15.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 1959. gads · Redzēt vairāk »

20. septembris

20.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 20. septembris · Redzēt vairāk »

22. marts

22.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 22. marts · Redzēt vairāk »

25. jūlijs

25.

Jaunums!!: Alfrēds Flečers un 25. jūlijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Alfred Fletcher, Alfreds Flečers.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »