29 attiecības: Al-Horezmī, Augusts De Morgans, Ģeometrija, Babilonija, Brahmagupta, Džerolāmo Kardāno, Diofants, Ekonomika, Fibonači, Fransuā Vjets, Gaismas ātrums, Gotfrīds Leibnics, Hērons, Kopa, Kvadrātvienādojums, Laukums, Lineārā algebra, Mahāvīra, Matemātika, Matrica, Medicīna, Omars Haijāms, Platons, Polinoms, Renē Dekarts, Riņķis, Simetrija, Topoloģija, Vektors.
Al-Horezmī
Padomju Savienībā izdota pastmarka, uz kuras attēlots Al-Horezmī. Muhameds ibn Mūsā al-Horezmī (dzimis ap 787. gadu, miris 850. gadā) bija Horezmas matemātiķis un astronoms, kurš aptuveni no 830.
Jaunums!!: Algebra un Al-Horezmī · Redzēt vairāk »
Augusts De Morgans
Augusts De Morgans (dzimis, miris) bija britu matemātiķis un loģiķis.
Jaunums!!: Algebra un Augusts De Morgans · Redzēt vairāk »
Ģeometrija
cilindrā ievilktas lodes tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: \pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac23.
Jaunums!!: Algebra un Ģeometrija · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Algebra un Babilonija · Redzēt vairāk »
Brahmagupta
Brahmagupta (dzimis, miris apmēram) bija indiešu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Algebra un Brahmagupta · Redzēt vairāk »
Džerolāmo Kardāno
Džerolāmo Kardāno (dzimis, miris) bija renesanses laika itāliešu matemātiķis, ārsts, astrologs un spēlmanis.
Jaunums!!: Algebra un Džerolāmo Kardāno · Redzēt vairāk »
Diofants
Diofants (dzimis laikposmā starp 201. un 215. gadu, miris laikposmā starp 285. un 299. gadu) bija sengrieķu matemātiķis no Aleksandrijas.
Jaunums!!: Algebra un Diofants · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Algebra un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Fibonači
Leonardo Pisano (dzimis ap 1170. gadu, miris ap 1250. gadu) bija viduslaiku itāļu matemātiķis.
Jaunums!!: Algebra un Fibonači · Redzēt vairāk »
Fransuā Vjets
Fransuā Vjets (dzimis 1540. gadā, miris) ir izcilākais franču 16.
Jaunums!!: Algebra un Fransuā Vjets · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Algebra un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gotfrīds Leibnics
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.
Jaunums!!: Algebra un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »
Hērons
Hērona dzinējs Hērons (Ἥρων ὁ Ἀλεξανδρεύς) bija sengrieķu matemātiķis un mehāniķis, kurš savā svarīgākajā ģeometrijas darbā "Metrika" (3 grāmatās) attīstīja mācību par laukumu, virsmu un tilpumu mērīšanu.
Jaunums!!: Algebra un Hērons · Redzēt vairāk »
Kopa
Kopa matemātikā ir dažādu atsevišķu objektu apvienojums vienā veselumā.
Jaunums!!: Algebra un Kopa · Redzēt vairāk »
Kvadrātvienādojums
Kvadrātvienādojums ir otrās pakāpes vienādojums, kura vispārīgais veids ir kur x ir nezināmais un a ≠ 0.
Jaunums!!: Algebra un Kvadrātvienādojums · Redzēt vairāk »
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Jaunums!!: Algebra un Laukums · Redzēt vairāk »
Lineārā algebra
'''R'''3 ir vektoru (lineāra) telpa un līnijas un plaknes, kuras šķerso sākuma koordinātas ir '''R'''3 vektoru apakštelpas. Apakštelpas ir lineārajā algebrā bieži apskatīta tēma. Lineārā algebra ir matemātikas nozare, kas pēta vektoru telpas, sauktas arī par lineārām telpām, kā arī lineāras funkcijas, kuras kā parametru saņem vienu vektoru, bet atgriež citu.
Jaunums!!: Algebra un Lineārā algebra · Redzēt vairāk »
Mahāvīra
Mahāvīras statuja Mahāvīra (mahāvīraḥ — "lielais varonis"), zināms arī kā Vardhamāna vai Džina Mahāvīra, ir džainisma un džainisma filozofijas pamatlicējs.
Jaunums!!: Algebra un Mahāvīra · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Algebra un Matemātika · Redzēt vairāk »
Matrica
Matricas elementu norādīšanai lieto indeksus: pirmais indekss norāda rindu, bet otrais — kolonnu. Matrica ir matemātisks objekts — reālu vai kompleksu skaitļu masīvs, kur skaitļi izvietoti taisnstūra veida tabulā.
Jaunums!!: Algebra un Matrica · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Algebra un Medicīna · Redzēt vairāk »
Omars Haijāms
Omars Haijāms (’Omar-e Khayyām,, dzimis, miris) bija persiešu dzejnieks, astronoms un matemātiķis.
Jaunums!!: Algebra un Omars Haijāms · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Algebra un Platons · Redzēt vairāk »
Polinoms
Polinoms ir funkcija, kas izsakāma kā viena vai vairāku monomu summa no viena vai vairākiem mainīgajiem.
Jaunums!!: Algebra un Polinoms · Redzēt vairāk »
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Jaunums!!: Algebra un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Jaunums!!: Algebra un Riņķis · Redzēt vairāk »
Simetrija
Pa kreisi redzams aksiāli simetrisks zīmējums, bet pa labi — asimetrisks zīmējums Simetrija (symmetría — ‘atbilstība’, ‘samērīgums’) ir īpašība, kuras rezultātā ģeometriskas figūras vai ķermeņi saskan paši ar sevi, ja izpilda noteiktas pārveidošanas darbības.
Jaunums!!: Algebra un Simetrija · Redzēt vairāk »
Topoloģija
Mēbiusa lente ir virsma, kam ir tikai viena puse un viena mala. Tas ir viens no objektiem, ko pēta topoloģijā. Topoloģija (τόπος — vieta; λόγος — mācība) ir matemātikas apakšnozare, kas vispārīgi definē jēdzienu "nepārtrauktība" un pēta nepārtrauktus attēlojumus jeb homeomorfismus un nepārtrauktas figūru deformācijas jeb homotopijas.
Jaunums!!: Algebra un Topoloģija · Redzēt vairāk »
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Jaunums!!: Algebra un Vektors · Redzēt vairāk »