Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: Ainava, Alpīnisms, Apenīni, Arlbergs, Austrija, Šveice, Ženēvas ezers, Baltegles, Bodenezers, Cīrihes ezers, Dižskābarži, Dināru kalniene, Donava, Egles, Eiropa, Elbruss, Ezers, Francija, Gondvāna, Graudzāļu dzimta, Grenoble, Horvātija, Ieleja, Insbruka, Itālija, Kalns, Kalnu grēda, Kalnu slēpošana, Kaukāzs (kalni), Kūrorts, Komo ezers, Kortīna d'Ampeco, Krūms, Lapegles, Laurāzija, Ledājs, Ledus, Lihtenšteina, Lucerna (pilsēta), Magmatiskie ieži, Mežs, Metamorfie ieži, Mezozojs, Monblāns, Nogulumieži, Pļava, Pireneji, Po (upe), Priedes, Reina, ..., Rietumeiropa, Rona, Sanktmorica, Segsēkļi, Slovēnija, Sniegs, Spānija, Valē kantons, Vācija. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Ainava
Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.
Jaunums!!: Alpi un Ainava · Redzēt vairāk »
Alpīnisms
Plaisa šļūdoni, pa kuru alpīnisti mēģina nokļūt kalna virsotnē. Alpīnisms ir sporta veids, vaļasprieks vai profesija, kurā notiek kāpšana grūti pieejamās un/vai augstās kalnu virsotnēs, kā arī pārgājieni augstos kalnos u.tml.
Jaunums!!: Alpi un Alpīnisms · Redzēt vairāk »
Apenīni
Apenīni ir kalnu sistēma gandrīz visas Apenīnu pussalas garumā Itālijas un Sanmarīno teritorijās.
Jaunums!!: Alpi un Apenīni · Redzēt vairāk »
Arlbergs
Arlbergs ir kalnu masīvs, kas atdala Tiroles un Forarlbergas federālās zemes Austrijas galējos rietumos.
Jaunums!!: Alpi un Arlbergs · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Alpi un Austrija · Redzēt vairāk »
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Jaunums!!: Alpi un Šveice · Redzēt vairāk »
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers (arī Lemāns;, Lac de Genève) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas.
Jaunums!!: Alpi un Ženēvas ezers · Redzēt vairāk »
Baltegles
Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām.
Jaunums!!: Alpi un Baltegles · Redzēt vairāk »
Bodenezers
Bodenezers (arī Konstancas ezers) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas.
Jaunums!!: Alpi un Bodenezers · Redzēt vairāk »
Cīrihes ezers
Cīrihes ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Cīrihes, Sanktgallenes un Švīces kantonos.
Jaunums!!: Alpi un Cīrihes ezers · Redzēt vairāk »
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Alpi un Dižskābarži · Redzēt vairāk »
Dināru kalniene
Dināru kalniene vai Dināru Alpi ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Alpi un Dināru kalniene · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Alpi un Donava · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Alpi un Egles · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Alpi un Eiropa · Redzēt vairāk »
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Alpi un Elbruss · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Alpi un Ezers · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Alpi un Francija · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Alpi un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Alpi un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Grenoble
Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.
Jaunums!!: Alpi un Grenoble · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Alpi un Horvātija · Redzēt vairāk »
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Jaunums!!: Alpi un Ieleja · Redzēt vairāk »
Insbruka
Insbruka (— ‘Innas tilts’) ir pilsēta Austrijas rietumos pie Innas upes 30 kilometrus uz ziemeļiem no Brennera pārejas.
Jaunums!!: Alpi un Insbruka · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Alpi un Itālija · Redzēt vairāk »
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Jaunums!!: Alpi un Kalns · Redzēt vairāk »
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Jaunums!!: Alpi un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »
Kalnu slēpošana
Kalnu slēpošana ir ziemas sporta (slēpošanas) veids, kurā sacensības notiek vairākās disciplīnās.
Jaunums!!: Alpi un Kalnu slēpošana · Redzēt vairāk »
Kaukāzs (kalni)
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.
Jaunums!!: Alpi un Kaukāzs (kalni) · Redzēt vairāk »
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Jaunums!!: Alpi un Kūrorts · Redzēt vairāk »
Komo ezers
Komo ezers ir ezers Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu kalnu dienvidu nogāzē.
Jaunums!!: Alpi un Komo ezers · Redzēt vairāk »
Kortīna d'Ampeco
Kortīna d'Ampeco ir pilsēta Itālijas ziemeļos.
Jaunums!!: Alpi un Kortīna d'Ampeco · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Alpi un Krūms · Redzēt vairāk »
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Jaunums!!: Alpi un Lapegles · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Alpi un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Alpi un Ledājs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Alpi un Ledus · Redzēt vairāk »
Lihtenšteina
Lihtenšteinas Firstiste ir pundurvalsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Alpi un Lihtenšteina · Redzēt vairāk »
Lucerna (pilsēta)
Lucerna ir pilsēta Šveicē, Lucernas kantona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Alpi un Lucerna (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Alpi un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Alpi un Mežs · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Alpi un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Alpi un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Monblāns
Monblāns (tulkojumā — "Baltais kalns") ir Alpu kalnu augstākā virsotne un augstākā virsotne Eiropas Savienībā.
Jaunums!!: Alpi un Monblāns · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Alpi un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Jaunums!!: Alpi un Pļava · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Alpi un Pireneji · Redzēt vairāk »
Po (upe)
Po ir Itālijas garākā upe.
Jaunums!!: Alpi un Po (upe) · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Alpi un Priedes · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Alpi un Reina · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Alpi un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Rona
Rona (izrunā) ir viena no Eiropas lielākajām upēm.
Jaunums!!: Alpi un Rona · Redzēt vairāk »
Sanktmorica
Sanktmorica ir kūrorta pilsēta Engadīnes ielejā Šveicē.
Jaunums!!: Alpi un Sanktmorica · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Alpi un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Alpi un Slovēnija · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Alpi un Sniegs · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Alpi un Spānija · Redzēt vairāk »
Valē kantons
Valē kantons jeb Vallisas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts dienvidos.
Jaunums!!: Alpi un Valē kantons · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Alpi un Vācija · Redzēt vairāk »
