Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Alumīnijs

Indekss Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

44 attiecības: Alumīnija oksīds, Amfotēriskums, Amonjaks, Arhangeļskas apgabals, Atomskaitlis, Austrālija, Boksīts, Brazīlija, Dzīvsudrabs, Elektrovadītspēja, Grenlande, Gvineja, Hidroksīdi, Hidroksilgrupa, Hidrolīze, Kazahstāna, Kālija nitrāts, Kolas pussala, Korozija, Korunds, Laukšpats, Māls, Metāli, Niobijs, Norvēģija, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Ortoklazs, Sāļi, Sāls, Sālsskābe, Sārmi, Sērs, Sērskābe, Siltumvadītspēja, Skābes, Slāpekļskābe, Titāns, Urāli, Vācija, Vērtība (ķīmija), Vizla, Zibsastāvs, Zviedrija.

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir amfotērais oksīds.

Jaunums!!: Alumīnijs un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.

Jaunums!!: Alumīnijs un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »

Amonjaks

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku.

Jaunums!!: Alumīnijs un Amonjaks · Redzēt vairāk »

Arhangeļskas apgabals

Arhangeļskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem valsts Eiropas daļas ziemeļos.

Jaunums!!: Alumīnijs un Arhangeļskas apgabals · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Alumīnijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Alumīnijs un Austrālija · Redzēt vairāk »

Boksīts

Boksīta gabals Boksīts, arī alumīnija rūda, ir nogulumiezis, kas ir galvenais alumīnija ieguves avots pasaulē.

Jaunums!!: Alumīnijs un Boksīts · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Alumīnijs un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Jaunums!!: Alumīnijs un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Alumīnijs un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Grenlande

Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Jaunums!!: Alumīnijs un Grenlande · Redzēt vairāk »

Gvineja

Gvinejas Republika ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Alumīnijs un Gvineja · Redzēt vairāk »

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Jaunums!!: Alumīnijs un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »

Hidroksilgrupa

Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.

Jaunums!!: Alumīnijs un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »

Hidrolīze

Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.

Jaunums!!: Alumīnijs un Hidrolīze · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Alumīnijs un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kālija nitrāts

Kālija nitrāts (KNO3, kālija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā ūdenī.

Jaunums!!: Alumīnijs un Kālija nitrāts · Redzēt vairāk »

Kolas pussala

Kolas pussalas topogrāfiskā karte Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.

Jaunums!!: Alumīnijs un Kolas pussala · Redzēt vairāk »

Korozija

Rūsa, vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — sabrukšana) ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides agresīvās ietekmes rezultātā.

Jaunums!!: Alumīnijs un Korozija · Redzēt vairāk »

Korunds

Korunds (nosaukums, iespējams, cēlies no sanskrita — kuruvinda — "rubīns") — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda.

Jaunums!!: Alumīnijs un Korunds · Redzēt vairāk »

Laukšpats

Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.

Jaunums!!: Alumīnijs un Laukšpats · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Alumīnijs un Māls · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Alumīnijs un Metāli · Redzēt vairāk »

Niobijs

Niobijs, agrāk kolumbijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Nb (agrāk Cb) un atomskaitli 41.

Jaunums!!: Alumīnijs un Niobijs · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Alumīnijs un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Alumīnijs un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanas pakāpe

Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).

Jaunums!!: Alumīnijs un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »

Ortoklazs

Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai (ķīmiskā formula KAlSi3O8), kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži.

Jaunums!!: Alumīnijs un Ortoklazs · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Alumīnijs un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Alumīnijs un Sāls · Redzēt vairāk »

Sālsskābe

Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.

Jaunums!!: Alumīnijs un Sālsskābe · Redzēt vairāk »

Sārmi

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus.

Jaunums!!: Alumīnijs un Sārmi · Redzēt vairāk »

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Jaunums!!: Alumīnijs un Sērs · Redzēt vairāk »

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Jaunums!!: Alumīnijs un Sērskābe · Redzēt vairāk »

Siltumvadītspēja

Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.

Jaunums!!: Alumīnijs un Siltumvadītspēja · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Alumīnijs un Skābes · Redzēt vairāk »

Slāpekļskābe

Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.

Jaunums!!: Alumīnijs un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »

Titāns

Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.

Jaunums!!: Alumīnijs un Titāns · Redzēt vairāk »

Urāli

Karte ar Urālu kalniem Narodnajas kalns Piepolārajos Urālos septembrī. Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kuras centrālā ass veido robežu starp divām Eirāzijas daļām — rietumos no tiem atrodas Eiropa, bet austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Alumīnijs un Urāli · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Alumīnijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vērtība (ķīmija)

Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).

Jaunums!!: Alumīnijs un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Vizla

Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, fillosilikāts.

Jaunums!!: Alumīnijs un Vizla · Redzēt vairāk »

Zibsastāvs

Magnija un kālija perhlorāta uzliesmojums alas apgaismošanai Zibsastāvs ir pirotehnisks sastāvs, ko izmanto spilgta zibšņa iegūšanai.

Jaunums!!: Alumīnijs un Zibsastāvs · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Alumīnijs un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Alumīnija bāziskais sālis, Alumīnija bāziskie sāļi, Alumīnija bāziskās sālis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »