Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alūksne, Alūksnes muižas parks, Alūksnes novads, Alūksnes Vecā pils, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Elizabete Petrovna, Fītinghofi, Johans Daniels Felsko, Krievijas Impērija, Latvijas okupācija (1940), Neogotika, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Parastais ozols, Pāvils I Romanovs, Pils, Prūsija, Sarkanā kļava, Vācija, 1741. gads, 1744. gads, 18. gadsimts, 1860. gads, 1864. gads, 19. gadsimts, 1918. gads, 7. Siguldas kājnieku pulks.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes muižas parks
Putnu paviljons Alūksnes muižas parks ierīkots 18.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Alūksnes muižas parks · Redzēt vairāk »
Alūksnes novads
Alūksnes novads ir 2009.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Alūksnes novads · Redzēt vairāk »
Alūksnes Vecā pils
Alūksnes Vecā pils ir klasicisma stila pils Alūksnes ezera krastā, kas celta pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma no 1793.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Alūksnes Vecā pils · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls
Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Neogotika
Vestminsteras pils ir spilgts neogotikas piemērs Neogotika, arī Viktoriāņu gotika, ir arhitektūras stila periods, kurš aizsākās 19.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Neogotika · Redzēt vairāk »
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Pils · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Prūsija · Redzēt vairāk »
Sarkanā kļava
Sarkanā kļava ir ziepjkoku dzimtas suga.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Sarkanā kļava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un Vācija · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1744. gads
1744.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 1744. gads · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1860. gads
1860.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 1860. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 1864. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 1918. gads · Redzēt vairāk »
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Jaunums!!: Alūksnes Jaunā pils un 7. Siguldas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Alūksnes jaunā pils, Alūksnes muiža.
