Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Ala, Amerikas Savienotās Valstis, Aste, Augļi, Bioma, Brūnā krāsa, Centimetrs, Diena, Dzīvnieki, G, Gads, Grauzēji, Koijots, Krāsa, Kukaiņi, Lapsas, Lūši, Maita, Meksika, Pavasaris, Pūčveidīgie, Riests, Sakne, Sēkla, Tuksnesis, Vanagu dzimta, Vasara, Vāveres, Zeme, Ziema, 1892. gads.
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Ala · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Aste · Redzēt vairāk »
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Augļi · Redzēt vairāk »
Bioma
Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Bioma · Redzēt vairāk »
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Diena · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
G
Burts "G". G ir latīņu alfabēta septītais burts.
Jaunums!!: Antilopvāveres un G · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Gads · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Koijots · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lapsas
Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Lapsas · Redzēt vairāk »
Lūši
Lūši, lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).
Jaunums!!: Antilopvāveres un Lūši · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Maita · Redzēt vairāk »
Meksika
Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Meksika · Redzēt vairāk »
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Pavasaris · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Riests · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Sakne · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Sēkla · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Vanagu dzimta
Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Vanagu dzimta · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Vasara · Redzēt vairāk »
Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Vāveres · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Antilopvāveres un Ziema · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: Antilopvāveres un 1892. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ammospermophilus, Antilopvāvere, Antilopvāveru ģints.
