Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Aļģes, Acs, Apakšžoklis, Asinis, Augšžokļa kauls, Augstākie vēži, Žaunas, Baikāls, Baltijas jūra, Dzīvnieki, Galva, Hitīns, Jūra, Kāja, Latvija, Loceklis (anatomija), Mandibulas, Marsūpijs, Medūzas, Ola, Parazītisms, Pārtika, Pelaģiāle, Piekraste, Plēsēji, Saldūdens, Sauszeme, Sperma, Telsons, Vēders, Zivis.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Aļģes · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Acs · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Asinis · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Žaunas
Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Žaunas · Redzēt vairāk »
Baikāls
Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Baikāls · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Galva · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Hitīns · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Jūra · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Kāja · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Latvija · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Mandibulas
Mandibulas (lat. mandibules) ir posmkāju mutes aparāta pāra augšžokļi.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Mandibulas · Redzēt vairāk »
Marsūpijs
Mitrenes marsūpijs šķērsgriezumā. Marsūpijs jeb olu kamera (arī perējamā kameraZooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 343.lpp.) ir maisveidīgs veidojums krūšu daļas apakšpusē perakarīdu virskārtas vēžveidīgo mātītēm, kas kalpo olu iznēsāšanai un mazuļu izšķilšanai, kuri, apejot kāpuru stadiju, veido pieaugušu īpatņu samazinātu kopiju, sauktu par manku.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Marsūpijs · Redzēt vairāk »
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Medūzas · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Ola · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pelaģiāle
Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Piekraste · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sperma
Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Sperma · Redzēt vairāk »
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Telsons · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Vēders · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Sānpeldvēži un Zivis · Redzēt vairāk »
