Ātrāk nekā pārlūku!
11 attiecības: Bādenbādene, Buferis (autobūve), General Motors, Latvieši, Latvija, Porsche, Rīga, Trimdas latvieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācija, Virsbūve.
Bādenbādene
Bādenbādene ir pilsēta Vācijas dienvidrietumos, Bādenes-Virtembergas zemē, netālu no Francijas robežas.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Bādenbādene · Redzēt vairāk »
Buferis (autobūve)
BMW M5 buferis Buferis (no), atvairis jeb sarunvalodā bamperis (no) ir automobiļa priekšējā un aizmugurējā sānu triecienu absorbējoša ierīce.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Buferis (autobūve) · Redzēt vairāk »
General Motors
General Motors (saīsināti GM) ir lielākā ASV autobūves kompānija.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un General Motors · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Latvija · Redzēt vairāk »
Porsche
Porsche Vermögensverwaltung AG (Porsche AG) ir Vācijas autoražotājs, kas, caur uzņēmumu Volkswagen ietilpst 'Porsche SE' holdingā.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Porsche · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Rīga · Redzēt vairāk »
Trimdas latvieši
Anglijā Par trimdas latviešiem tradicionāli tiek saukti emigrācijā, galvenokārt Eiropā, Amerikā un Austrālijā dzīvojošie latvieši, kuru lielākā daļa devās prom no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, lai izvairītos no Padomju Savienības režīma represijām, otra grupa ir latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūstekņu nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Trimdas latvieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Vācija · Redzēt vairāk »
Virsbūve
Virsbūve ir automobiļa vai cita transportlīdzekļa daļa, kas paredzēta pasažieru un bagāžas izvietošanai.
Jaunums!!: Anatols Lapiņš un Virsbūve · Redzēt vairāk »
