Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs Ņevskis, Anno fon Zangerhauzens, Austrija, Žemaiši, Žemaitija, Brēmene, Burhards fon Hornhūzens, Daniels Romanovičs, Dītrihs fon Grīningens, Durbes kauja, Eberhards no Zainas, Embūtes pilskalns, Heinrihs fon Heimburgs, Hermans Balke, Inocents IV, Izborska, Jātvingi, Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Klaipēda, Kulma (zeme), Kursa (valsts), Kursas dalīšanas līgums, Latava (upe), Lībeka, Ledus kauja, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262), Mindaugs, Nadruva, Nikolajs fon Nauens, Novgorodas Republika, Pleskava, Pleskavas kņazi, Prūši, Prūsija (zeme), Rīgas arhibīskapija, Rusova Livonijas hronika, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlija, Sēlija (zeme), Skalva, Smoļenskas kņazi, Sudava (zeme), Tautvils, Tērbatas bīskapija, ..., Vācu ordeņa lielmestri, Vācu ordenis, Vikints, Volīnija, Voruta, Zalcburga (zeme), Zalcburgas arhibīskapija, Zemgaļi, Zemgale, 1240. gads, 1241. gads, 1248. gads, 1253. gads. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Austrija · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Brēmene · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Eberhards no Zainas
Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »
Embūtes pilskalns
Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Lankas upītes labajā krastā Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā Kurzemē.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Embūtes pilskalns · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Heimburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Izborska · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250) · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Latava (upe)
Latava, agrāk arī Latuva vai Letova, ir Šventojas labā krasta pieteka Lietuvas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Latava (upe) · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Lībeka · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262) · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nadruva
Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Nadruva · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Skalva · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Sudava (zeme) · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Andreass no Felves un Tautvils · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Vācu ordeņa lielmestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Vikints · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Volīnija · Redzēt vairāk »
Voruta
Mindauga piemineklis Šeiminiškēļu pilskalnā. Voruta vai Varuta bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga rezidence.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Voruta · Redzēt vairāk »
Zalcburga (zeme)
Zalcburgas federālā zeme (Das Land Salzburg) ir Austrijas administratīvais iedalījums pie Vācijas robežas.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Zalcburga (zeme) · Redzēt vairāk »
Zalcburgas arhibīskapija
Zalcburgas arhibīskapija bija Svētās Romas impērijas baznīcas valsts, kura atradās tagadējās Zalcburgas apkārtnē, Austrijā.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Zalcburgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Andreass no Felves un Zemgale · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Andreass no Felves un 1240. gads · Redzēt vairāk »
1241. gads
1241.
Jaunums!!: Andreass no Felves un 1241. gads · Redzēt vairāk »
1248. gads
1248.
Jaunums!!: Andreass no Felves un 1248. gads · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Andreass no Felves un 1253. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Andreass fon Velfens, Andreass fon Štīrlands, Andreass no Štīrijas, Andrejs no Felves, Andrejs no Velves, Andrēass no Felbenes, Velves Andreas, Štīrijas Andrejs.
