51 attiecības: Advokāts, Amerikas Savienotās Valstis, Angļu valoda, Apvienoto Nāciju Organizācija, Ņujorka, Baku, Boļševiki, Franču valoda, Holodomors, Josifs Staļins, Kijiva, Kirhenšteina Ministru kabinets, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Valsts prezidents, Lielais terors, Maskava, Maskavas kremlis, Maskavas Valsts universitāte, Miokarda infarkts, Odesa, Oktobra revolūcija, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, PSRS Augstākā Padome, Rumānija, Staļina prēmija, The Times, Valsts nodevība, Vācija, 1903. gads, 1908. gads, 1920. gads, 1923. gads, 1925. gads, 1928. gads, 1931. gads, 1933. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1950. gads, ..., 1956. gads. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Advokāts
Advokāts (— 'palīgā sauktais') ir jurists, kas klientam sniedz juridiska rakstura konsultācijas, pārzina tā juridiskās lietas, sagatavo dokumentus juridiskajos jautājumos, kā arī, ja nepieciešams, klienta interesēs pārstāv vai aizstāv to tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Advokāts · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Ņujorka
Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Ņujorka · Redzēt vairāk »
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Baku · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Holodomors
Harkivā uz ielas no bada mirstošie zemnieki Holodomors ( — 'bada nāve') ir padomju varas 1932.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Holodomors · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā) Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā) Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Kirhenšteina Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Valsts prezidents
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Lielais terors · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Maskavas kremlis · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Miokarda infarkts
Miokarda infarkta shematisks attēlojums: RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas; 1 — artērijas nosprostojuma vieta; 2 — infarkta zona. Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinspiegādes traucējumu dēļ.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Miokarda infarkts · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Odesa · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
PSRS Augstākā Padome
Augstākās Padomes vēlēšanu plakāts PSRS Augstākā Padome bija PSRS parlaments, kam formāli piederēja augstākā likumdošanas vara.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un PSRS Augstākā Padome · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Rumānija · Redzēt vairāk »
Staļina prēmija
Staļina prēmijas medaļa Staļina prēmija bija apbalvojums, ko no 1940.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Staļina prēmija · Redzēt vairāk »
The Times
The Times ir valsts mēroga dienas avīze publicēta Lielbritānijā kopš 1785.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un The Times · Redzēt vairāk »
Valsts nodevība
Amerikas pilsoņu kara karikatūra ''Nodevēja liktenis'' Valsts nodevība ir noziegums, ko izdarījis pilsonis, apzināti vēršoties pret savas valsts suverenitāti.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Valsts nodevība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un Vācija · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1956. gads
1956.
Jaunums!!: Andrejs Višinskis un 1956. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Andrey Vyshinsky, Višinskis, Vyshinsky.