7 attiecības: Antidaļiņa, Antiviela, Elementārdaļiņa, Fotons, Gamma stari, Hadroni, Zinātniskā fantastika.
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Jaunums!!: Anihilācija un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »
Antiviela
Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.
Jaunums!!: Anihilācija un Antiviela · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Anihilācija un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Anihilācija un Fotons · Redzēt vairāk »
Gamma stari
atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.
Jaunums!!: Anihilācija un Gamma stari · Redzēt vairāk »
Hadroni
Hadroni (no (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Anihilācija un Hadroni · Redzēt vairāk »
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Jaunums!!: Anihilācija un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »