Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Anna I

Indekss Anna I

Anna I, arī Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercogiene reģente (1711-1730), Krievijas imperatore (1730-1740).

46 attiecības: Armija, Augusts III Saksis, Bahčisaraja, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gvarde (Krievija), Holera, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Jelgavas pils, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Katrīna Romanova, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—turku karš (1735—1739), Krimas haniste, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Maskava, Maskavas Kremlis, Monarhs, Pareizticība, Pēteris Bestuževs, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris Lasī, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas karaliste, Rīgas aplenkums (1709—1710), Romanovu dinastija, Saksija, Sanktpēterburga, Sibīrija, Staņislavs Leščiņskis, Vācbaltieši, 1711. gads, 1730. gads, 1740. gads, 21. janvāris, 28. oktobris, 29. janvāris.

Armija

Armija var būt.

Jaunums!!: Anna I un Armija · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Anna I un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Bahčisaraja

Bahčisaraja jeb Baghčasaraja ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bahčisarajas rajona administratīvais centrs.

Jaunums!!: Anna I un Bahčisaraja · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Anna I un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Jaunums!!: Anna I un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: Anna I un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Gvarde (Krievija)

Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.

Jaunums!!: Anna I un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »

Holera

''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.

Jaunums!!: Anna I un Holera · Redzēt vairāk »

Ivans V Romanovs

cars Ivans V Ivans V Romanovs (1666.-1696.), Krievijas caristes cars laikā no 1682.

Jaunums!!: Anna I un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Jaunums!!: Anna I un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Anna I un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle

Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle Jelgavas Sv.

Jaunums!!: Anna I un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »

Katrīna Romanova

Katrīna Romanova Katrīna Romanova jeb Katrīna Joanovna (1691.-1733.) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Romanovu dinastijas Krievijas lielkņaziene (princese).

Jaunums!!: Anna I un Katrīna Romanova · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.

Jaunums!!: Anna I un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Anna I un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Anna I un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijevas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Anna I un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1735—1739)

Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Anna I un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Pirmā Krimas hana Hači Gireja mauzolejs Bahčisarajā Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Anna I un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Anna I un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru kabinets

LR Ministru kabineta ēka Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.

Jaunums!!: Anna I un Latvijas Republikas Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Anna I un Maskava · Redzēt vairāk »

Maskavas Kremlis

Maskavas Kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.

Jaunums!!: Anna I un Maskavas Kremlis · Redzēt vairāk »

Monarhs

Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.

Jaunums!!: Anna I un Monarhs · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Neliela minoritātes reliģija (1%-5%) Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ no) jeb Ortodoksā baznīca, ir kopīgs termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas un Senās Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Anna I un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pēteris Bestuževs

Pēterim Bestuževam-Rjuminam un viņa pēctečiem piešķirtais Krievijas impērijas grāfa ģerbonis (1742) Pēteris Bestuževs jeb Pēteris Bestuževs-Rjumins (1664—1743) bija Krievijas cara Pētera I galminieks, vēlāk diplomāts Lielā Ziemeļu kara laikā, grāfs (1742).

Jaunums!!: Anna I un Pēteris Bestuževs · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Anna I un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.

Jaunums!!: Anna I un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Jaunums!!: Anna I un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Anna I un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Anna I un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Krievijas cara Pētera I piemineklis Rīgā (1910-1917), kas uzstādīts par godu Rīgas kapitulācijas 200. gadadienai un ķeizara Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Anna I un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Jaunums!!: Anna I un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Anna I un Saksija · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Anna I un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Anna I un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs ar Zviedrijas atbalstu no 1706.

Jaunums!!: Anna I un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Anna I un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Anna I un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1730. gads

1730.

Jaunums!!: Anna I un 1730. gads · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: Anna I un 1740. gads · Redzēt vairāk »

21. janvāris

21.

Jaunums!!: Anna I un 21. janvāris · Redzēt vairāk »

28. oktobris

28.

Jaunums!!: Anna I un 28. oktobris · Redzēt vairāk »

29. janvāris

29.

Jaunums!!: Anna I un 29. janvāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Anna I Romanova, Anna Ivanovna, Anna Joanovna, Anna Romanova.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »