Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Šverīne, Dālderi, Emburgas pils, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Jaunpils pils, Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas pils, Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Kuldīgas pils, Kurzemes hercogu kapenes, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lielupe, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Luterisms, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Misas pagasts, Rīgas pils, Sēlpils pils, Sesava, Talsu viduslaiku pils, Vācu valoda, Vilhelms Ketlers, Viskaļu pagasts, Vismāra, Zaļenieki, 11. marts, 1566. gads.
Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Šverīne
Šverīne jeb Šverīna ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Šverīne · Redzēt vairāk »
Dālderi
Dālderi var būt.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Dālderi · Redzēt vairāk »
Emburgas pils
Izpostītā Emburgas pils (''Annenburg'') pie Lielupes pārceltuves 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Emburgas pils bija vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils, kura atradās pakalnā pie Ragvēžu upītes tagadējo Emburgas "Lauksaimnieku" māju vietā Salgales pagastā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Emburgas pils · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »
Jaunsvirlaukas pagasts
Jaunsvirlaukas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Jaunsvirlaukas pagasts · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
Jelgavas Sv. Annas luterāņu baznīca (2003). Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākā Jelgavas baznīca.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogu kapenes
Kurzemes hercogu sarkofāgi Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja ekspozīcija, kas atrodas Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Kurzemes hercogu kapenes · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Lielupe · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Misas pagasts
Misas pagasts bija viena no Bauskas apriņķa pašvaldībām tā ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Misas pagasts · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sesava
Sesava agrak Lakājas ir ciems Jelgavas novada Sesavas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Sesava · Redzēt vairāk »
Talsu viduslaiku pils
Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Talsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Viskaļu pagasts
Viskaļu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Viskaļu pagasts · Redzēt vairāk »
Vismāra
Vismāra, oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Vismāra · Redzēt vairāk »
Zaļenieki
Zaļenieki (agrāk Zaļā muiža) ir ciems Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un Zaļenieki · Redzēt vairāk »
11. marts
11.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un 11. marts · Redzēt vairāk »
1566. gads
1566.
Jaunums!!: Mēklenburgas Anna un 1566. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anna (Kurzemes hercogiene), Anna Ketlere, Anna no Meklenburgas.
