Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Aleksandrs Menšikovs, Anna Leopoldovna, Augusts III Saksis, Azova, Azovas cietoksnis, Bahčisaraja, Baku, Belgradas miera līgums (1739), Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Bilohirska, Burhards Kristofs fon Minihs, Dņepra, Derbenta, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Gvarde (Krievija), Holera, Hotina, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Jaši, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Kabarda-Balkārija, Kamčatka, Katrīna I, Katrīna Romanova, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu—turku karš (1735—1739), Krimas haniste, Krimas tatāri, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Liona, Ludvigs Ernests, Maskava, Maskavas kremlis, Moldāvija, Očakiva, Osmaņu impērija, Pareizticība, Pēteris Bestuževs, ..., Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Pēteris Lasī, Polijas mantojuma karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas Karaliste, Pruta, Rīgas aplenkums (1709—1710), Romanovu dinastija, Saksijas kūrfirstiste, Saksijas Morics, Sanktpēterburga, Sefevīdi, Sibīrija, Staņislavs Leščiņskis, Vācbaltieši, 1711. gads, 1730. gads, 1740. gads, 21. janvāris, 28. oktobris, 29. janvāris. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Aleksandrs Menšikovs
Aleksandrs Menšikovs (dzimis, miris) bija ietekmīgs Krievijas caristes un Krievijas Impērijas politiķis un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Anna I un Aleksandrs Menšikovs · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Anna I un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Jaunums!!: Anna I un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »
Azova
Azova ir pilsēta Rostovas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Anna I un Azova · Redzēt vairāk »
Azovas cietoksnis
Azovas cietoksnis ir bijušais nocietināts komplekss Azovā, Rostovas apgabalā, Krievijā, ar skatu uz Donas upi un Azovas ostu uz ziemeļiem.
Jaunums!!: Anna I un Azovas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Bahčisaraja
Bahčisaraja jeb Baghčasaraja ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bahčisarajas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Anna I un Bahčisaraja · Redzēt vairāk »
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Anna I un Baku · Redzēt vairāk »
Belgradas miera līgums (1739)
Belgradas miera līgums tika parakstīts Belgradā, Serbijā 1739.
Jaunums!!: Anna I un Belgradas miera līgums (1739) · Redzēt vairāk »
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Jaunums!!: Anna I un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena · Redzēt vairāk »
Bilohirska
Bilohirska jeb Karasuvbazara ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bilohirskas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Anna I un Bilohirska · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Anna I un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Anna I un Dņepra · Redzēt vairāk »
Derbenta
Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Anna I un Derbenta · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Anna I un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Anna I un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Anna I un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Anna I un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Anna I un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Anna I un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Jaunums!!: Anna I un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Jaunums!!: Anna I un Holera · Redzēt vairāk »
Hotina
Hotina ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala ziemeļos, Hotinas rajona centrs Dņestras upes labajā krastā.
Jaunums!!: Anna I un Hotina · Redzēt vairāk »
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Anna I un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Anna I un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jaši
Jaši, dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas.
Jaunums!!: Anna I un Jaši · Redzēt vairāk »
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle Katedrāles ikonostass Jelgavas Sv.
Jaunums!!: Anna I un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »
Kabarda-Balkārija
Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Anna I un Kabarda-Balkārija · Redzēt vairāk »
Kamčatka
Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Anna I un Kamčatka · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Anna I un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna Romanova
Katrīna Romanova Katrīna Romanova jeb Katrīna Joanovna (1691.-1733.) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Romanovu dinastijas Krievijas lielkņaziene (princese).
Jaunums!!: Anna I un Katrīna Romanova · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Anna I un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Anna I un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Anna I un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Anna I un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Anna I un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Jaunums!!: Anna I un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Anna I un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Krimas tatāri
Krimas tatāri ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Anna I un Krimas tatāri · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Anna I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Anna I un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liona
Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.
Jaunums!!: Anna I un Liona · Redzēt vairāk »
Ludvigs Ernests
Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.
Jaunums!!: Anna I un Ludvigs Ernests · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Anna I un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Jaunums!!: Anna I un Maskavas kremlis · Redzēt vairāk »
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Jaunums!!: Anna I un Moldāvija · Redzēt vairāk »
Očakiva
Očakiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabalā.
Jaunums!!: Anna I un Očakiva · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Anna I un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Anna I un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pēteris Bestuževs
Pēteris Bestuževs-Rjumins (pēc 1720). Pēteris Bestuževs, kopš 1701.
Jaunums!!: Anna I un Pēteris Bestuževs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Anna I un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Jaunums!!: Anna I un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Anna I un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Anna I un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Jaunums!!: Anna I un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Anna I un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Anna I un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Jaunums!!: Anna I un Pruta · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Anna I un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Anna I un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Jaunums!!: Anna I un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Anna I un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Anna I un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sefevīdi
Abāsa I Lielā valdīšanas laikā Sefevīdi bija valdnieku (šahu) dinastija Persijā (mūsdienu Irānā).
Jaunums!!: Anna I un Sefevīdi · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Anna I un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Jaunums!!: Anna I un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Anna I un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Anna I un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1730. gads
1730.
Jaunums!!: Anna I un 1730. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Anna I un 1740. gads · Redzēt vairāk »
21. janvāris
21.
Jaunums!!: Anna I un 21. janvāris · Redzēt vairāk »
28. oktobris
28.
Jaunums!!: Anna I un 28. oktobris · Redzēt vairāk »
29. janvāris
29.
Jaunums!!: Anna I un 29. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anna I Romanova, Anna Ivanovna, Anna Joanovna, Anna Romanova.
