Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Antiviela

Indekss Antiviela

Antiviela jeb antimatērija ir viela (matērija), kas sastāv no antidaļiņām.

35 attiecības: Anihilācija, Antidaļiņa, Atoma kodols, Atoms, CERN, Džouls, Deitrons, Dolārs, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elektrons, Elementārdaļiņa, Enerģija, Fizika, Fotons, Gravitācija, Kilograms, Lielais sprādziens, Masa, Matērija, Mions, Molekula, Nukloni, Pions, Pozitrons, Sekunde, Spins, Stiprā mijiedarbība, Vakuums, Vājā mijiedarbība, Viela, Visums, Zeme, 1965. gads, 1995. gads.

Anihilācija

Pozitrona, kurš radies β+ sabrukšanā (sk. bēta sabrukšana), anihilācija par 2 gamma kvantiem, sastopoties ar elektronu Anihilācija (— '"nav nekā" radīšana') ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās.

Jaunums!!: Antiviela un Anihilācija · Redzēt vairāk »

Antidaļiņa

Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.

Jaunums!!: Antiviela un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Antiviela un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Antiviela un Atoms · Redzēt vairāk »

CERN

Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.

Jaunums!!: Antiviela un CERN · Redzēt vairāk »

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Jaunums!!: Antiviela un Džouls · Redzēt vairāk »

Deitrons

Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.

Jaunums!!: Antiviela un Deitrons · Redzēt vairāk »

Dolārs

ASV dolāra banknote. Dolārs (bieži tiek apzīmēta ar dolāra zīmi $) ir oficiālā valūta vairākās valstīs.

Jaunums!!: Antiviela un Dolārs · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Antiviela un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskā mijiedarbība

Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.

Jaunums!!: Antiviela un Elektromagnētiskā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Antiviela un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Antiviela un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Antiviela un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Antiviela un Fizika · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Antiviela un Fotons · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Antiviela un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Antiviela un Kilograms · Redzēt vairāk »

Lielais sprādziens

Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.

Jaunums!!: Antiviela un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Antiviela un Masa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Antiviela un Matērija · Redzēt vairāk »

Mions

Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).

Jaunums!!: Antiviela un Mions · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Antiviela un Molekula · Redzēt vairāk »

Nukloni

Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Antiviela un Nukloni · Redzēt vairāk »

Pions

Pions jeb pī mezons ir salikta subatomāra daļiņa (hadrons), kas pieder pie mezoniem.

Jaunums!!: Antiviela un Pions · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Antiviela un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegās vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Antiviela un Sekunde · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Antiviela un Spins · Redzēt vairāk »

Stiprā mijiedarbība

Stiprā mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.

Jaunums!!: Antiviela un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Antiviela un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vājā mijiedarbība

Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.

Jaunums!!: Antiviela un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Antiviela un Viela · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Antiviela un Visums · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Antiviela un Zeme · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: Antiviela un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: Antiviela un 1995. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Anti-matērija, Antimatērija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »