Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Arkādija (Grieķija), Atika, Balsīgums, Bilabiāls līdzskanis, Dentāls līdzskanis, Fonoloģija, Glotāls līdzskanis, Grieķu alfabēts, Grieķu valoda, Helēniešu valodas, Homērs, Iliāda, Indoeiropiešu valodas, Jonija, Jonijas salas, Kipra, Krēta, Lingua franca, Nazāls līdzskanis, Odiseja, Senā Grieķija, Slēdzenis, Sparta, Tesālija, Velārs līdzskanis.
Arkādija (Grieķija)
Trīs mūzas. (Mantinejas bareljefs) Arkādija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Arkādija (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Atika
Atika (Attikí) ir pussala un viens no lielākajiem dienvidaustrumu Vidusgrieķijas apgabaliem, kur atrodas Grieķijas galvaspilsēta Atēnas.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Atika · Redzēt vairāk »
Balsīgums
Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Balsīgums · Redzēt vairāk »
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Fonoloģija · Redzēt vairāk »
Glotāls līdzskanis
Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm).
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Glotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Grieķu alfabēts · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Helēniešu valodas
Helēniešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes atzars.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Helēniešu valodas · Redzēt vairāk »
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Homērs · Redzēt vairāk »
Iliāda
"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā "Iliāda" (Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Iliāda · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Jonija
Joniešu apdzīvotā teritorija (zaļā krāsā) 11.-8. gadsimtā p.m.ē. Jonija (vai Ἰωνίη) bija vēsturiska grieķu cilts joniešu apdzīvota teritorija Mazāzijas rietumos, Egejas jūras Hijas un Lesbas salās, kā arī apkārtējās mazākās salās.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Jonija · Redzēt vairāk »
Jonijas salas
Jonijas salas (Ionia nisia) ir salu grupa Grieķijas rietumos.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Jonijas salas · Redzēt vairāk »
Kipra
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Kipra · Redzēt vairāk »
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Krēta · Redzēt vairāk »
Lingua franca
Valstis un reģioni, kur angļu valoda ir oficiāla valoda, bet nav vairākuma valoda Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Lingua franca · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Odiseja
Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas “Odiseja” (Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Odiseja · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Sparta · Redzēt vairāk »
Tesālija
Tesālijas reģions aptuveni atbilst Tesālijas perifērijas teritorijai Tesālija (Thessalíā) ir Grieķijas kultūrvēsturisks reģions.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Tesālija · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Sengrieķu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Antīkā grieķu valoda, Klasiskā grieķu valoda, Sengrieķu, Seno grieķu valoda.
