Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Agronomija, Amarantu dzimta, Amariļļu dzimta, Artišoks, Augi, Augkopība, Šūna, Īstās laputis, Āfrika, Āzija, Baltā balanda, Cukurbietes, Dārza sīpoli, Dienvidamerika, Divpunktu mārīte, Divspārņi, Dzīvnieku migrācija, Eiropa, Fotosintēze, Gundegu dzimta, Koks, Krūms, Kurvjziežu dzimta, Lauka pupa, Lielā dzelzene, Magoņu dzimta, Magones, Malvu dzimta, Mārīšu dzimta, Melnā naktene, Nakteņu dzimta, Ola, Parastā biete, Parastā irbene, Parastās pupiņas, Plēvspārņu kārta, Podagras gārsa, Populācija, Puravi, Rietumeiropa, Rožainā balodene, Rožu dzimta, Rudens, Saulgrieze, Sūreņu dzimta, Selerija, Skudru dzimta, Tauriņziežu dzimta, Tīklspārņu kārta, Tīruma usne, ..., Toksiskums, Vaboles, Vairošanās, Vīruss, Vidējie Austrumi, Ziemeļamerika, 2002. gads. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Agronomija
Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.
Jaunums!!: Pupu laputs un Agronomija · Redzēt vairāk »
Amarantu dzimta
Amarantu dzimta ir neļķu rindas dzimta.
Jaunums!!: Pupu laputs un Amarantu dzimta · Redzēt vairāk »
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Jaunums!!: Pupu laputs un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »
Artišoks
Lapu artišoks (Cynara cardunculus) jeb dzeloņainais artišoks (Cynara scolymus) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Pupu laputs un Artišoks · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Pupu laputs un Augi · Redzēt vairāk »
Augkopība
tomāti, kas tiek audzēti ar hidroponikas metodi presētos salmu blāķos Augkopība ir lauksaimniecības pamatnozare, kurā nodarbojas ar dažādu gan pārtikā, gan arī lopkopībā, rūpniecībā un citās saimniecības nozarēs izmantojamu kultūraugu audzēšanu.
Jaunums!!: Pupu laputs un Augkopība · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Pupu laputs un Šūna · Redzēt vairāk »
Īstās laputis
Īstās laputis (Aphididae) ir laputu dzimta.
Jaunums!!: Pupu laputs un Īstās laputis · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Pupu laputs un Āfrika · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Pupu laputs un Āzija · Redzēt vairāk »
Baltā balanda
Baltā balanda ir amarantu dzimtas suga ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot Arktiku un Antarktīdu.
Jaunums!!: Pupu laputs un Baltā balanda · Redzēt vairāk »
Cukurbietes
Cukurbietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris var. altissima) ir lapu bietes varietāte, kuru kultivē to lielo sakņu dēļ un tālāk izmanto cukura ražošanā.
Jaunums!!: Pupu laputs un Cukurbietes · Redzēt vairāk »
Dārza sīpoli
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints.
Jaunums!!: Pupu laputs un Dārza sīpoli · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Pupu laputs un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Divpunktu mārīte
Divpunktu mārīte (Adalia bipunctata) ir mārīšu dzimtas kukainis (vabole).
Jaunums!!: Pupu laputs un Divpunktu mārīte · Redzēt vairāk »
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Pupu laputs un Divspārņi · Redzēt vairāk »
Dzīvnieku migrācija
Migrācija ir dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu.
Jaunums!!: Pupu laputs un Dzīvnieku migrācija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Pupu laputs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Pupu laputs un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gundegu dzimta
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.
Jaunums!!: Pupu laputs un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Pupu laputs un Koks · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Pupu laputs un Krūms · Redzēt vairāk »
Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Pupu laputs un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Lauka pupa
Lauka pupa (Vicia faba) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Jaunums!!: Pupu laputs un Lauka pupa · Redzēt vairāk »
Lielā dzelzene
Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.
Jaunums!!: Pupu laputs un Lielā dzelzene · Redzēt vairāk »
Magoņu dzimta
Magoņu dzimta ir augu dzimta gundegu rindā, kurā ir klasificētas vairāk nekā 40 ģintis un aptuveni 825 sugas.
Jaunums!!: Pupu laputs un Magoņu dzimta · Redzēt vairāk »
Magones
Magones ir magoņu dzimtas (Papaveraceae) apakšģints (Papaveroideae) lakstaugi, kas sadalīti 70—100 sugās.
Jaunums!!: Pupu laputs un Magones · Redzēt vairāk »
Malvu dzimta
Malvu dzimta (Malvaceae) ir malvu rindas (Malvales) dzimta.
Jaunums!!: Pupu laputs un Malvu dzimta · Redzēt vairāk »
Mārīšu dzimta
Mārīšu dzimta ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām.
Jaunums!!: Pupu laputs un Mārīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Melnā naktene
Melnā naktene (Solanum nigrum) ir indīga nakteņu dzimtas viengadīga lakstaugu suga.
Jaunums!!: Pupu laputs un Melnā naktene · Redzēt vairāk »
Nakteņu dzimta
Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.
Jaunums!!: Pupu laputs un Nakteņu dzimta · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Pupu laputs un Ola · Redzēt vairāk »
Parastā biete
Parastā biete (Beta vulgaris) ir biešu ģints suga.
Jaunums!!: Pupu laputs un Parastā biete · Redzēt vairāk »
Parastā irbene
Parastā irbene (Viburnum opulus) ir bezslavīšu dzimtas krūmu suga.
Jaunums!!: Pupu laputs un Parastā irbene · Redzēt vairāk »
Parastās pupiņas
Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.
Jaunums!!: Pupu laputs un Parastās pupiņas · Redzēt vairāk »
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Jaunums!!: Pupu laputs un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Podagras gārsa
Podagras gārsa — daudzgadīgs 50—100 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Pupu laputs un Podagras gārsa · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Pupu laputs un Populācija · Redzēt vairāk »
Puravi
Puravi (Allium ampeloprasum var. porrum) ir savvaļas puravu pasuga, amariļļu dzimtas lakstaugi.
Jaunums!!: Pupu laputs un Puravi · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Pupu laputs un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Rožainā balodene
Rožainā balodene ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Viduseiropā, kā arī centrālajā un austrumu Āzijā.
Jaunums!!: Pupu laputs un Rožainā balodene · Redzēt vairāk »
Rožu dzimta
Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta.
Jaunums!!: Pupu laputs un Rožu dzimta · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Pupu laputs un Rudens · Redzēt vairāk »
Saulgrieze
Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Pupu laputs un Saulgrieze · Redzēt vairāk »
Sūreņu dzimta
Sūreņu dzimta ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi.
Jaunums!!: Pupu laputs un Sūreņu dzimta · Redzēt vairāk »
Selerija
Smaržīgā selerija (Apium graveolens) ir čemurziežu dzimtas garšaugs un dārzenis.
Jaunums!!: Pupu laputs un Selerija · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Pupu laputs un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Tauriņziežu dzimta
Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta.
Jaunums!!: Pupu laputs un Tauriņziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Tīklspārņu kārta
Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi.
Jaunums!!: Pupu laputs un Tīklspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Tīruma usne
Tīruma usne ir mainīga izskata kurvjziežu dzimtas augu suga, kura ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, rietumu un centrālajā Āzijā.
Jaunums!!: Pupu laputs un Tīruma usne · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Pupu laputs un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Pupu laputs un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Pupu laputs un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Pupu laputs un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vidējie Austrumi
Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.
Jaunums!!: Pupu laputs un Vidējie Austrumi · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Pupu laputs un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: Pupu laputs un 2002. gads · Redzēt vairāk »
