Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Aprīļa pučs

Indekss Aprīļa pučs

Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

43 attiecības: Aleksandrs Plensners, Anatols Līvens (virsnieks), Andrievs Niedra, Štrika sazvērestība, Baltenlande, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas landesvērs, Brīvkorpuss, Cēsu kaujas, Dienvidlatvijas brigāde, Durbe, Dzelzsdivīzija, Hanss fon Manteifels-Cēge, Jānis Apinis, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Blumbergs, Jānis Zālītis, Karosta, Kārlis Ulmanis, Kurzemes guberņa, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Liepāja, Mārtiņš Hartmanis, Mārtiņš Peniķis, Miķelis Valters, Niedras valdība, Oskars Borkovskis, Pēteris Stučka, Rīdigers fon der Golcs, Rīga, Rudbārži, Saratov, Satversmes sapulce, Somijas pilsoņu karš, Sturmabteilung, Tautas padome, Vācbaltieši, Ziemeļlatvijas brigāde, 16. aprīlis, 1919. gads.

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Aleksandrs Plensners · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas impērijas virsnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Štrika sazvērestība

Štrika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Štrika sazvērestība · Redzēt vairāk »

Baltenlande

Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Baltijas Landesvēra karogs Latvijas Brīvības cīņu karte no vācu skatupunkta. Ar sarkaniem burtiem rakstītas vācu zaudētās kaujas. Baltijas landesvērs (— "Baltiešu zemessardze") jeb Latvijas zemessardze bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība, kas izveidojās 1918.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Brīvkorpuss

Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam. Brīvkorpuss ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Brīvkorpuss · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Durbes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Durbe · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Dzelzsdivīzijas (''Eis. Div.'') un Baltijas zemessardzes (''Balt. Ldw.'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894.—1919.) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas impērijas armijā Pirmā Pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas Brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Jānis Apinis

Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Jānis Apinis · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jānis Balodis ar Polijas Ārlietu ministru Jozefu Beku (Rīga, 1938). Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Blumbergs

Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Jānis Blumbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Karosta

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Karosta · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Latvijas teritorijā, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Liepāja · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hartmanis

Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Peniķis

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis Mārtiņš Peniķis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, armijas virspavēlnieks (1928-1934).

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provācisks Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets laikā no 1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Oskars Borkovskis

Oskars Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Oskars Borkovskis · Redzēt vairāk »

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865-1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Rīga · Redzēt vairāk »

Rudbārži

Rudbārži ir ciems Skrundas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Rudbārži · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Saratov · Redzēt vairāk »

Satversmes sapulce

Satversmes sapulce ir vēlēta institūcija Satversmes (konstitūcijas) izveidošanai.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Somijas pilsoņu karš

Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš 1918.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Sturmabteilung

SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Sturmabteilung · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite (stāv), sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks. Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Aprīļa pučs un 1919. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

16. aprīļa pučs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »