Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Apvienotā Baltijas hercogiste

Indekss Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

81 attiecības: Alfrēds Ģīmis, Andrejs Krastkalns, Arveds fon Hāns, Augusts Vinnigs, Autonomā Igaunijas guberņa, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltenlande, Baltijas provinces, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Edgars Andersons, Eižens Laube, Heinrihs fon Štriks, Hercogs, Igaunija, Igaunijas guberņa, Inflantijas vaivadija, Jānis Bisenieks, Jānis Purgalis, Jānis Stradiņš, Jēkabs Plūme, Kauņa, Kārlis Morics Lejiņš, Kārlis Ulmanis, Konstantīns Pēkšēns, Krievija, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Latgale, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Latvija, Latvijas Pagaidu valdība, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas bruņniecība, Luterisms, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Miķelis Valters, Nīštates miera līgums, Novembra revolūcija, Oberosts, Paulis Lejiņš, Pāvels Bermonts, Personālūnija, Pirmais pasaules karš, Rīga, ..., Sāmsala, Tallina, Vācbaltieši, Vācija, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes landmaršali, Vidzemes landtāgs, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Vilhelms II Hoencollerns, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, 12. aprīlis, 16. novembris, 18. novembris, 19. novembris, 1915. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 22. septembris, 24. februāris, 25. novembris, 26. novembris, 27. augusts, 28. novembris, 3. septembris, 30. janvāris, 30. novembris, 5. novembris, 8. marts, 8. novembris. Izvērst indekss (31 vairāk) »

Alfrēds Ģīmis

Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Alfrēds Ģīmis · Redzēt vairāk »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Arveds fon Hāns

Arveds fon Hāns (Arved Baron von Hahn, 1872-1948) bija vācbaltiešu muižnieks, Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Arveds fon Hāns · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks. Kā Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Latvijas brīvības cīņu laikā viņš Vācijas valdības uzdevumā 1918. gada 26. novembrī parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas notu. Tā rezultātā oficiāli tika pārtraukti vācbaltiešu aristokrātu centieni veidot Baltijas hercogisti un tās Reģentu padome nolika savas pilnvaras.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs

Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Pilars fon Pilhavs

Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851.-1925.) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »

Baltenlande

Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Štriks

Heinrihs Eduards Kārlis fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873–1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918-1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Hercogs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jānis Bisenieks

Jāņa Bisenieka kapa piemineklis Jānis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Bisenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Purgalis

Jānis Purgalis (—) bija Latvijas notārs un politiķis.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Purgalis · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu akadēmiķis, fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jēkabs Plūme

Jēkabs Plūme. Jēkabs Plūme (—) bija viens no pirmajiem latviešu tautības ģenerāļiem Krievijas impērijas armijā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Jēkabs Plūme · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kārlis Morics Lejiņš

Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kārlis Morics Lejiņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Krievija · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes ofensīva

Kurzemes ofensīva 1915. gada augustā.http://atlases.narod.ru/atl_fww.html#fww_1938 no: Зайончковский А.В. Мировая война 1914-1918 гг. Kurzemes ofensīva bija Vācijas impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Latgale · Redzēt vairāk »

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Latviešu Pagaidu Nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917). Oberosta pastmarkas. Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Oberosts · Redzēt vairāk »

Paulis Lejiņš

Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Paulis Lejiņš · Redzēt vairāk »

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »

Personālūnija

Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Personālūnija · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Rīga · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Tallina · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmāršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija 1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »

12. aprīlis

12.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 12. aprīlis · Redzēt vairāk »

16. novembris

16.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 16. novembris · Redzēt vairāk »

18. novembris

18.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 18. novembris · Redzēt vairāk »

19. novembris

19.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 19. novembris · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 1919. gads · Redzēt vairāk »

22. septembris

22.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 22. septembris · Redzēt vairāk »

24. februāris

24.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 24. februāris · Redzēt vairāk »

25. novembris

25.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 25. novembris · Redzēt vairāk »

26. novembris

26.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 26. novembris · Redzēt vairāk »

27. augusts

27.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 27. augusts · Redzēt vairāk »

28. novembris

28.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 28. novembris · Redzēt vairāk »

3. septembris

3.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 3. septembris · Redzēt vairāk »

30. janvāris

30.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 30. janvāris · Redzēt vairāk »

30. novembris

30.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 30. novembris · Redzēt vairāk »

5. novembris

5.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 5. novembris · Redzēt vairāk »

8. marts

8.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 8. marts · Redzēt vairāk »

8. novembris

8.

Jaunums!!: Apvienotā Baltijas hercogiste un 8. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltijas hercogiste.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »