Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pālmera arhipelāgs

Indekss Pālmera arhipelāgs

Pālmera arhipelāgs ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā.

32 attiecības: Adriens de Žerlašs de Gomerī, Amerikas Savienotās Valstis, Antarktīdas pussala, Antarktika, Anvera, Anverailenda, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Argentīnas Antarktīda, Žerlaša šaurums, Čīle, Čīles Antarktiskā teritorija, Beļģija, Britu Antarktiskā teritorija, Danko krasts, Deivisa krasts, Eduards Dalmanis, Hornas rags, Jelčo, Lokruā līcis, Melhiora, Natenjels Pālmers, Operācija "Tabarin", Orleānas šaurums, Pālmera, Pālmera Zeme, Polārstacija, Portlokruā, Triniti pussala, Vaļu medības, Vācija, Vīnkes sala.

Adriens de Žerlašs de Gomerī

Adriens Viktors Žozefs de Žerlašs de Gomerī (dzimis Haseltā, miris Briselē) bija beļģu polārpētnieks un kara flotes virsnieks, vadījis 1897.—1899.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Adriens de Žerlašs de Gomerī · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antarktīdas pussala

Antarktīdas pussala ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Antarktīdas pussala · Redzēt vairāk »

Antarktika

Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Antarktika · Redzēt vairāk »

Anvera

Anvera ir ap 70 km gara un līdz 40 km plata sala Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Anvera · Redzēt vairāk »

Anverailenda

Anverailenda vai Bāze N (Base N) bija Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Anverailenda · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Argentīna · Redzēt vairāk »

Argentīnas Antarktīda

Argentīnas Antarktīda ir Argentīnas pretenzija Antarktikā, kas oficiāli veido Ugunszemes, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu provinces distriktu.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Argentīnas Antarktīda · Redzēt vairāk »

Žerlaša šaurums

Žerlaša šaurums ir ap garš un 9 līdz plats jūras šaurums Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Žerlaša šaurums · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Čīle · Redzēt vairāk »

Čīles Antarktiskā teritorija

Čīles Antarktiskā teritorija ir Čīles pretenzija Antarktikā, kas formāli veido Antartikas komūnu Čīles Antarktikas provincē Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģionā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Čīles Antarktiskā teritorija · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Beļģija · Redzēt vairāk »

Britu Antarktiskā teritorija

Britu Antarktiskā teritorija ir Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā, ko apraksta 60° dienvidu platuma paralēle un 20° un 80° rietumu garuma meridiāni.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Britu Antarktiskā teritorija · Redzēt vairāk »

Danko krasts

Braunas polārstacija Danko krastā Danko krasts ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Danko krasts · Redzēt vairāk »

Deivisa krasts

Deivisa krasts vai Pālmera krasts ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes ziemeļos.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Deivisa krasts · Redzēt vairāk »

Eduards Dalmanis

Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Eduards Dalmanis · Redzēt vairāk »

Hornas rags

Hornas rags ir Čīles galējais dienvidu punkts.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Hornas rags · Redzēt vairāk »

Jelčo

Jelčo ir Čīles vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Jelčo · Redzēt vairāk »

Lokruā līcis

Skats uz Lokruā līci no Gudjē salas Lokruā līcis ir ap garš un ap plats līcis Vīnkes salas ziemeļrietumu piekrastē Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Lokruā līcis · Redzēt vairāk »

Melhiora

Melhiora ir Argentīnas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Melhiora · Redzēt vairāk »

Natenjels Pālmers

Natenjels Brauns Pālmers (dzimis Stoningtonā, ASV, miris Sanfrancisko) bija amerikāņu roņu mednieks, ceļotājs un kuģu īpašnieks, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Natenjels Pālmers · Redzēt vairāk »

Operācija "Tabarin"

Operācija “Tabarin” bija slepena Apvienotās Karalistes militāra misija 2. Pasaules kara gaitā no 1943.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Operācija "Tabarin" · Redzēt vairāk »

Orleānas šaurums

Orleānas šaurums ir ap garš un šaurākajā vietā plats jūras šaurums Antarktīdas pussalas piekrastē Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Orleānas šaurums · Redzēt vairāk »

Pālmera

Pālmera ir Amerikas Savienoto Valstu polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Pālmera · Redzēt vairāk »

Pālmera Zeme

Pālmera Zeme ir dabas apgabals Rietumantarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Pālmera Zeme · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Portlokruā

Portlokruā vai Bāze A (Base A) ir bijusī britu polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Portlokruā · Redzēt vairāk »

Triniti pussala

Esperansas polārstacija pussalas ziemeļaustrumos Triniti pussala vai Luī Filipa pussala (Čīles avotos) ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa Antarktīdas pussalas ziemeļos.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Triniti pussala · Redzēt vairāk »

Vaļu medības

Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Vaļu medības · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnkes sala

Vīnkes sala ir ap 30 km gara un līdz 10 km plata sala Pālmera arhipelāgā Antarktikā.

Jaunums!!: Pālmera arhipelāgs un Vīnkes sala · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Archipel Palmer, Archipiélago Palmer, Dirck Gherritz-Archipels, Dirka Gerrica arhipelāgs, Palmer Archipelago.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »