Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arheoloģija

Indekss Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija (arkhaīos — ‘sens’;, -logiā — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

29 attiecības: Aizvēsture, Akmens laikmets, Arheoloģiskais piemineklis, Arheoloģiskie izrakumi, Attēls, Augi, Bronzas laikmets, Celtne, Civilizācija, Dokuments, Dzīvnieki, Dzelzs laikmets, Eiropa, Jaunie laiki, Mezolīts, Neolīts, Paleolīts, Paleontoloģija, Rakstība, Senā Divupe, Senā Roma, Skandināvija, Vēsture, Vēstures avoti, Viduslaiki, Vikingu laiki, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 6. gadsimts p.m.ē..

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Arheoloģija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Akmens laikmets

Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »

Arheoloģiskais piemineklis

Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arheoloģiskais piemineklis · Redzēt vairāk »

Arheoloģiskie izrakumi

Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »

Attēls

Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.

Jaunums!!: Arheoloģija un Attēls · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Arheoloģija un Augi · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas - sarkanā, ģermāņu valodas - violetā, ķeltu valodas - zaļā, latīņu valodas - zilā, grieķu valodas - dzeltenā, pārējās - brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.-6.

Jaunums!!: Arheoloģija un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »

Celtne

Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.

Jaunums!!: Arheoloģija un Celtne · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Arheoloģija un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Dokuments

Dzimšanas apliecība Dokuments ir jebkurš materiāls objekts kā papīrs, perfokarte, filma, skaņu plate un magnētiskā lente, kurā ir fiksēta informācija un kurš ir paredzēts tās saglabāšanai un tālāknodošanai.

Jaunums!!: Arheoloģija un Dokuments · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets

Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.

Jaunums!!: Arheoloģija un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Eiropa · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Arheoloģija un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Mezolīts

Mezolīts (grieķu μεσος vidējais', λιθος 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Jaunums!!: Arheoloģija un Mezolīts · Redzēt vairāk »

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Jaunums!!: Arheoloģija un Neolīts · Redzēt vairāk »

Paleolīts

Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu).

Jaunums!!: Arheoloģija un Paleolīts · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

dinozaura kaulus Paleontoloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturiskos organismus.

Jaunums!!: Arheoloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Rakstība

Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir cilvēku savstarpējās saziņas sistēma ar redzamu zīmju palīdzību.

Jaunums!!: Arheoloģija un Rakstība · Redzēt vairāk »

Senā Divupe

Māla plāksnīte no Senās Divupes ar ķīļu rakstu (ap 3000 gadu p.m.ē.). Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Jaunums!!: Arheoloģija un Senā Divupe · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Arheoloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Arheoloģija un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vēsture · Redzēt vairāk »

Vēstures avoti

Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vēstures avoti · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Arheoloģija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Arheoloģija un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Arheoloģija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Arheoloģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

6. gadsimts p.m.ē.

6.

Jaunums!!: Arheoloģija un 6. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Arheologija, Arheologs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »