Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Aizvēsture, Akmens laikmets, Arheoloģiskais piemineklis, Arheoloģiskie izrakumi, Attēls, Augi, Bronzas laikmets, Celtne, Civilizācija, Dokuments, Dzīvnieki, Dzelzs laikmets, Eiropa, Eksperimentālā arheoloģija, Jaunie laiki, Mezolīts, Neolīts, Paleolīts, Paleontoloģija, Rakstība, Senā Divupe, Senā Roma, Skandināvija, Vēsture, Vēstures avoti, Viduslaiki, Vikingu laiki, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 6. gadsimts p.m.ē..
Aizvēsture
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.
Jaunums!!: Arheoloģija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: Arheoloģija un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskais piemineklis
Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Jaunums!!: Arheoloģija un Arheoloģiskais piemineklis · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Jaunums!!: Arheoloģija un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »
Attēls
Augšējā attēlā parādīta fotogrāfija, savukārt apakšējā attēlā šī paša situācija ir attēlota zīmējumā Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju.
Jaunums!!: Arheoloģija un Attēls · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Arheoloģija un Augi · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Arheoloģija un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Celtne
Sidnejas operteātris Stadions ''Allianz Arena'' Celtne ir celtniecībā radīts objekts vai to kopums.
Jaunums!!: Arheoloģija un Celtne · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Arheoloģija un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Dokuments
Dzimšanas apliecība Dokuments ir jebkurš materiāls objekts kā papīrs, perfokarte, filma, skaņu plate vai magnētiskā lente, kurā fiksēta informācija un kurš paredzēts tās saglabāšanai un tālāknodošanai.
Jaunums!!: Arheoloģija un Dokuments · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Arheoloģija un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Arheoloģija un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Arheoloģija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eksperimentālā arheoloģija
tesli Eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģijas zinātnes nozare, kuras mērķis ir informācijas iegūšana par pagātni atdarinošā, atkārtojamā un zinātniski kontrolējamā eksperimentā, lai pārbaudītu dažādas hipotēzes un pieņēmumus arheoloģiskā mantojuma interpretācijas vajadzībām.
Jaunums!!: Arheoloģija un Eksperimentālā arheoloģija · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Arheoloģija un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Jaunums!!: Arheoloģija un Mezolīts · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Arheoloģija un Neolīts · Redzēt vairāk »
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Jaunums!!: Arheoloģija un Paleolīts · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Arheoloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Rakstība
Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.
Jaunums!!: Arheoloģija un Rakstība · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Arheoloģija un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Arheoloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Arheoloģija un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Arheoloģija un Vēsture · Redzēt vairāk »
Vēstures avoti
Attēlā redzama Gūtenberga Bībele (grāmatas kalpo par vienu no izplatītākajiem rakstiskajiem vēstures avotiem) Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē.
Jaunums!!: Arheoloģija un Vēstures avoti · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Arheoloģija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Arheoloģija un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Arheoloģija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Arheoloģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
6. gadsimts p.m.ē.
6.
Jaunums!!: Arheoloģija un 6. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
