Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Akvīnas Toms, Aleksandrs Lielais, Amerikas Savienotās Valstis, Analīze, Anatolija, Apvienotā Karaliste, Aristoteļa fizika, Atēnas, Augusts Ģiezens, Bioloģija, Boēcijs, Brīvība, Centrālās Maķedonijas perifērija, Dievs, Dzeja, Egejas jūra, Eiboja, Eksperiments, Enciklopēdija, Evolūcijas teorija, Filips II (Maķedonija), Filozofija, Filozofs, Fizika, Forma, Ināra Ķemere, Katoļticība, Laiks, Lesba, Licejs, Likumdošanas vara, Matērija, Mūzika, Metafizika, Nacionālā enciklopēdija, Neoplatonisms, Pasaule, Platona akadēmija, Platons, Politika, Retorika, Senā Grieķija, Senā Maķedonija, Senā Persija, Sengrieķu valoda, Sokrats, Teātris, Uguns, Valsts, Vācija, ..., Zeme, Zemes atmosfēra, Zināšanas, Zinātne, Zooloģija. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Akvīnas Toms
Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) bija Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.
Jaunums!!: Aristotelis un Akvīnas Toms · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Lielais
Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (Aléxandros ho Mégas, 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija Senās Maķedonijas valdnieks un karavadonis.
Jaunums!!: Aristotelis un Aleksandrs Lielais · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Aristotelis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Analīze
Analīze (análusis — ‘sadalīšana’) ir viena no pētīšanas metodēm, kurā galvenokārt tiek noskaidroti dažādu procesu cēloņi un sekas, kā arī ķermeņu sastāvs.
Jaunums!!: Aristotelis un Analīze · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Aristotelis un Anatolija · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Aristotelis un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Aristoteļa fizika
Rembranta gleznā Aristoteļa fizika ir mūsdienu fizikas pamatā.
Jaunums!!: Aristotelis un Aristoteļa fizika · Redzēt vairāk »
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Aristotelis un Atēnas · Redzēt vairāk »
Augusts Ģiezens
Augusts Ģiezens (1888—1964) bija latviešu valodnieks un skolotājs, latīņu valodas speciālists un antīkās literatūras tulkotājs.
Jaunums!!: Aristotelis un Augusts Ģiezens · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Aristotelis un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Boēcijs
Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs (Anicius Manlius Severinus Boëthius, arī Boethius un Boetius; dzimis apmēram 480. gadā, miris 524. vai 525. gadā) bija romiešu filozofs, valsts darbinieks un katoļu svētais.
Jaunums!!: Aristotelis un Boēcijs · Redzēt vairāk »
Brīvība
Brīvības piemineklis, kas tiek uzskatīts par vienu no Latvijas brīvības simboliem Brīvība ir sociālu apstākļu un attiecību kopums, kad nav pakļautības kādai varai, piemēram, politiskam, ekonomiskam vai juridiskam spēkam.
Jaunums!!: Aristotelis un Brīvība · Redzēt vairāk »
Centrālās Maķedonijas perifērija
Centrālās Maķedonijas perifērija ir Grieķijas administratīvais apgabals (perifērija), kurš atrodas Maķedonijas vēsturiskā apgabala dienvidu daļā.
Jaunums!!: Aristotelis un Centrālās Maķedonijas perifērija · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Aristotelis un Dievs · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Aristotelis un Dzeja · Redzēt vairāk »
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Aristotelis un Egejas jūra · Redzēt vairāk »
Eiboja
Eiboja ir, pēc Krētas, otra lielākā Grieķijas sala.
Jaunums!!: Aristotelis un Eiboja · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Aristotelis un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Enciklopēdija
Brockhaus enciklopēdija, 1902 Enciklopēdija (no, kas savukārt cēlies no — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; — ‘aplis’, — ‘apmācīšana’) ir rakstisks, zinātnisks izdevums, kurā ir sistemātiskas ziņas par daudzu zinātņu jautājumiem.
Jaunums!!: Aristotelis un Enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Aristotelis un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Filips II (Maķedonija)
Maķedonijas Filipa II profils uz monētas Verginas valdnieku kapenēs. Filips II (382-336 p.m.ē.) bija Maķedonijas valdnieks, Aleksandra Lielā tēvs.
Jaunums!!: Aristotelis un Filips II (Maķedonija) · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Aristotelis un Filozofija · Redzēt vairāk »
Filozofs
Divi no ievērojamākajiem filozofiem — Platons un Aristotelis Filozofs, sieviešu dzimtē — filozofe, ir filozofijas speciālists.
Jaunums!!: Aristotelis un Filozofs · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Aristotelis un Fizika · Redzēt vairāk »
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Jaunums!!: Aristotelis un Forma · Redzēt vairāk »
Ināra Ķemere
Ināra Ķemere (dzimusi, mirusi) bija latviešu klasiskā filoloģe un pedagoģe.
Jaunums!!: Aristotelis un Ināra Ķemere · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Aristotelis un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Aristotelis un Laiks · Redzēt vairāk »
Lesba
Lesba ir Grieķijai piederoša sala Egejas jūras ziemeļaustrumos pie Mazāzijas (Turcijas) krastiem.
Jaunums!!: Aristotelis un Lesba · Redzēt vairāk »
Licejs
Rīgas Franču liceja ēka Licejs (no, lykeion) ir vispārējās izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.
Jaunums!!: Aristotelis un Licejs · Redzēt vairāk »
Likumdošanas vara
Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.
Jaunums!!: Aristotelis un Likumdošanas vara · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Aristotelis un Matērija · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Aristotelis un Mūzika · Redzēt vairāk »
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Jaunums!!: Aristotelis un Metafizika · Redzēt vairāk »
Nacionālā enciklopēdija
Nacionālā enciklopēdija ir universāla enciklopēdija latviešu valodā.
Jaunums!!: Aristotelis un Nacionālā enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Neoplatonisms
Plotīns Neoplatonisms ir termins, kas raksturo filozofijas tradīciju 3.—6.
Jaunums!!: Aristotelis un Neoplatonisms · Redzēt vairāk »
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Jaunums!!: Aristotelis un Pasaule · Redzēt vairāk »
Platona akadēmija
Pompejos) Platona akadēmija bija ap 387.
Jaunums!!: Aristotelis un Platona akadēmija · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Aristotelis un Platons · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Aristotelis un Politika · Redzēt vairāk »
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Jaunums!!: Aristotelis un Retorika · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Aristotelis un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Maķedonija
Ķēniņa zelta ozollapu kronis Verginas sauli) uz vāka Senā Maķedonija ((Makedonía)) bija ķēniņvalsts Senās Grieķijas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Aristotelis un Senā Maķedonija · Redzēt vairāk »
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Jaunums!!: Aristotelis un Senā Persija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Aristotelis un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Sokrats
Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.
Jaunums!!: Aristotelis un Sokrats · Redzēt vairāk »
Teātris
Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.
Jaunums!!: Aristotelis un Teātris · Redzēt vairāk »
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Jaunums!!: Aristotelis un Uguns · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Aristotelis un Valsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Aristotelis un Vācija · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Aristotelis un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Aristotelis un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zināšanas
Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.
Jaunums!!: Aristotelis un Zināšanas · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Aristotelis un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Aristotelis un Zooloģija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Aristotels, Aristotle, Αριστοτέλης.
