Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arkturs

Indekss Arkturs

Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.

24 attiecības: Astronoms, Čikāga, Baltais punduris, Gaismas gads, Kelvins, Kilometrs, Kosmiskā telpa, Latīņu valoda, Orbītas ekscentricitāte, Pasaules izstāde, Romāns, Sarkanais milzis, Saules sistēma, Sengrieķu valoda, Spektra klase, Spožāko zvaigžņu saraksts, Starpzvaigžņu vide, Vēršu Dzinējs, Zinātniskā fantastika, Zvaigznājs, Zvaigzne, 1893. gads, 1920. gads, 1933. gads.

Astronoms

Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Arkturs un Astronoms · Redzēt vairāk »

Čikāga

Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Arkturs un Čikāga · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu.

Jaunums!!: Arkturs un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Arkturs un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Arkturs un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Arkturs un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Arkturs un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Arkturs un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Orbītas ekscentricitāte

Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.

Jaunums!!: Arkturs un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »

Pasaules izstāde

Pasaules izstāde jeb EXPO (world exposition — Expo) ir liela starptautiska izstāde, ko regulāri rīko dažādās pasaules valstīs.

Jaunums!!: Arkturs un Pasaules izstāde · Redzēt vairāk »

Romāns

Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.

Jaunums!!: Arkturs un Romāns · Redzēt vairāk »

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Jaunums!!: Arkturs un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Arkturs un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sengrieķu valoda

Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.

Jaunums!!: Arkturs un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Jaunums!!: Arkturs un Spektra klase · Redzēt vairāk »

Spožāko zvaigžņu saraksts

Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.

Jaunums!!: Arkturs un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Arkturs un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Vēršu Dzinējs

Vēršu dzinējs ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Arkturs un Vēršu Dzinējs · Redzēt vairāk »

Zinātniskā fantastika

Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.

Jaunums!!: Arkturs un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »

Zvaigznājs

Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.

Jaunums!!: Arkturs un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Arkturs un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: Arkturs un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Arkturs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Arkturs un 1933. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »