Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arnolds Feiereizens

Indekss Arnolds Feiereizens

Arnolds Heinrihs Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen, 1868-1943), Mag.

28 attiecības: Berlīne, Hamburga, Igaunija, Kopenhāgena, Krievijas Impērija, Lībeka, Lielā ģilde (Rīga), Marburga, Maskava, Molotova—Ribentropa pakts, Orla, Pērnava, Polija, Poznaņa, Rīga, Sanktpēterburga, Tallina, Tartu, Tartu Universitāte, Tērbatas ģimnāzija, Vācija, Vēstures un senatnes pētītāju biedrība, Vilis Biļķins, Vismāra, Vitebska, Vroclava, 1868. gads, 1943. gads.

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Berlīne · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Hamburga · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Igaunija · Redzēt vairāk »

Kopenhāgena

Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Lībeka · Redzēt vairāk »

Lielā ģilde (Rīga)

Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Marburga

Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Marburga · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Maskava · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Orla

Orla ir pilsēta Krievijā pie autoceļa M2, 368 km attālumā uz dienvidiem no Maskavas.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Orla · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Pērnava · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Polija · Redzēt vairāk »

Poznaņa

Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Poznaņa · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Rīga · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Tartu · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tērbatas ģimnāzija

Tērbatas guberņas ģimnāzija 19. gadsimtā. Tērbatas ģimnāzija (pirms 1900). Tartu Hugo Treffnera ģimnāzijas ēka 2012. gadā. Tērbatas guberņas ģimnāzija bija Vidzemes guberņas ģimnāzija Tērbatā, kas darbojās no 1804.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Tērbatas ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Vācija · Redzēt vairāk »

Vēstures un senatnes pētītāju biedrība

Vēstures un senatnes pētītāju biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga (GGA) 1834-1939) bija vadošais vācbaltu vēstures pētniecības centrs Baltijā.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Vēstures un senatnes pētītāju biedrība · Redzēt vairāk »

Vilis Biļķins

Vilis Biļķins (1887-1974) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks, Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944).

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Vilis Biļķins · Redzēt vairāk »

Vismāra

Vismāra, oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra, ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Vismāra · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vroclava

Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un Vroclava · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: Arnolds Feiereizens un 1943. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Feiereizens.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »