Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jūgendstils

Indekss Jūgendstils

Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.

32 attiecības: Alberta iela (Rīga), Alfonss Muha, Antonio Gaudi, Arhitektūra, Austrija, Barselona, Brisele, Chiaroscuro, Dizains, Eižens Laube, Eiropa, Francija, Grafika, Itālija, Janis Rozentāls, Jūlijs Madernieks, Johans Valters, Katalonija, Konstantīns Pēkšēns, Latvija, Mihails Eizenšteins, Muzejs, Pasaules jūgendstila diena, Pirmais pasaules karš, Plakāts, Polija, Rīga, Rīgas Jūgendstila centrs, Skandināvija, Spānija, Vācbaltieši, Vācija.

Alberta iela (Rīga)

Alberta iela ir iela Rīgas Centrā (Klusajā centrā).

Jaunums!!: Jūgendstils un Alberta iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Alfonss Muha

Alfonss Maria Muha (dzimis, miris) bija čehu jūgendstila mākslinieks un dizainers.

Jaunums!!: Jūgendstils un Alfonss Muha · Redzēt vairāk »

Antonio Gaudi

Antonio Gaudi i Kornets (dzimis Reusā, miris Barselonā) bija kataloniešu arhitekts, kurš pazīstams ar savu būvju stilu un īpatnējām konstrukcijām.

Jaunums!!: Jūgendstils un Antonio Gaudi · Redzēt vairāk »

Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.

Jaunums!!: Jūgendstils un Arhitektūra · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Austrija · Redzēt vairāk »

Barselona

Barselona (izrunā:;, izrunā) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Barselona · Redzēt vairāk »

Brisele

Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Brisele · Redzēt vairāk »

Chiaroscuro

Džovanni Baljones glezna "Dievišķā mīlestība un pasaulīgā mīlestība" (1602—1603), kurā redzams ''chiaroscuro'' lietojums Chiaroscuro (no itāļu — 'gaišstumšs') mākslas elements, ko definē kā asu kontrastu starp gaišo un tumšo.

Jaunums!!: Jūgendstils un Chiaroscuro · Redzēt vairāk »

Dizains

Visu svēto kapela Svētā Luija Bazilikas katedrālē ASV. Gan ēkas struktūra, gan dekorācijas var tikt uzskatītas par dizaina piemēriem. Dizains ir plāns vai specifikācija objekta vai sistēmas izveidošanai vai aktivitātes vai procesa īstenošanai, vai arī šī plāna vai specifikācijas rezultāts prototipa, produkta vai procesa formā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Dizains · Redzēt vairāk »

Eižens Laube

Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Eižens Laube · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Jūgendstils un Eiropa · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Jūgendstils un Francija · Redzēt vairāk »

Grafika

Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.

Jaunums!!: Jūgendstils un Grafika · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Itālija · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Jūgendstils un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jūlijs Madernieks

Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Jūgendstils un Jūlijs Madernieks · Redzēt vairāk »

Johans Valters

Johans Teodors Eižens Valters, no 1906.

Jaunums!!: Jūgendstils un Johans Valters · Redzēt vairāk »

Katalonija

Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Jūgendstils un Katalonija · Redzēt vairāk »

Konstantīns Pēkšēns

Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Jaunums!!: Jūgendstils un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Latvija · Redzēt vairāk »

Mihails Eizenšteins

Mihails (Moše) Eizenšteins (1867—1921) bija Krievijas Impērijas ierēdnis un būvinženieris, kurš kopš 1897.

Jaunums!!: Jūgendstils un Mihails Eizenšteins · Redzēt vairāk »

Muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.

Jaunums!!: Jūgendstils un Muzejs · Redzēt vairāk »

Pasaules jūgendstila diena

Pasaules jūgendstila diena ir starptautiski atzīmējama diena, kas veltīta jūgendstila popularizēšanai.

Jaunums!!: Jūgendstils un Pasaules jūgendstila diena · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Jūgendstils un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Plakāts

A.de Tulūza-Lotreka 1892. gada plakāts ''Aristide Bruant dans son cabaret'' Plakāts (no, kas no, kas savukārt no  — '(ap)liecība') ir sabiedriskajā telpā izvietots māksliniecisks lielformāta attēls ar īsu tekstu.

Jaunums!!: Jūgendstils un Plakāts · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Jūgendstils un Polija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Jūgendstils un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Jūgendstila centrs

Rīgas Jūgendstila centrs ir muzejs, kas veltīts jūgendstilam jeb neoromantismam — arhitektūras un dizaina stilam. Rīgas Jūgendstila centrs ir viens no jaunākajiem Rīgas muzejiem.

Jaunums!!: Jūgendstils un Rīgas Jūgendstila centrs · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Jūgendstils un Spānija · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Jūgendstils un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jūgendstils un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Art Nouveau, Art Noveau, Art nouveau, Jūgends.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »