Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Arvīds Zirnis

Indekss Arvīds Zirnis

Arvīds Zirnis (Tūjas pagasts - Mičigana) bija Latvijas šahists.

18 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Bādene-Virtemberga, Daugavpils, Kārlis Ozols (šahists), Korespondencšahs, Latvija, Latvijas Universitāte, Lūcijs Endzelīns, Manheima, Matemātika, Mičigana, Otrais pasaules karš, Tūjas pagasts, Tenis Melngailis, Vācija, 10. Aizputes kājnieku pulks, 1941. gada Latvijas čempionāts šahā, 1943. gada Latvijas čempionāts šahā.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Bādene-Virtemberga

Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozols (šahists)

Kārlis Ozols (dzimis Rīgā, miris Melburnā) bija Latvijas un Austrālijas šaha meistars.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Kārlis Ozols (šahists) · Redzēt vairāk »

Korespondencšahs

Korespondencšahs ir šaha sacensību veids, kurā tās dalībnieki atrodas dažādās vietās, bet šaha gājienu nodošana notiek, izmantojot pastu, telegrāfu, telefonu, radio, internetu vai citus tālsakaru līdzekļus.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Korespondencšahs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Lūcijs Endzelīns

Vladimirs Petrovs, Milda Lauberte, Lūcijs Endzelīns. Lūcijs Endzelīns (1909–1981) bija latviešu korespondencšaha lielmeistars, Austrālijas šaha čempions (1961).

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Lūcijs Endzelīns · Redzēt vairāk »

Manheima

Manheima ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenē-Virtembergā, pie Nekāras ietekas Reinā.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Manheima · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mičigana

Mičigana ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējos rietumos, Lielo ezeru reģionā.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Mičigana · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Tūjas pagasts

Tūjas pagasts (līdz 1925. gadam Vecmuižas pagasts) bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Tūjas pagasts · Redzēt vairāk »

Tenis Melngailis

Vladimirs Petrovs, Milda Lauberte, Lūcijs Endzelīns. Tenis Vitauts Melngailis (Taškenta —, Rīga) bija Latvijas šahists.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Tenis Melngailis · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un Vācija · Redzēt vairāk »

10. Aizputes kājnieku pulks

10. Aizputes kājnieku pulka karogs. 10. Aizputes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 10.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un 10. Aizputes kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

1941. gada Latvijas čempionāts šahā

1941.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un 1941. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

1943. gada Latvijas čempionāts šahā

1943.

Jaunums!!: Arvīds Zirnis un 1943. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »