Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Asotes pilskalns

Indekss Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.

27 attiecības: Ābeļu salas, Daugava, Dārzupīte, Dignāja, Elvīra Šnore, Jēkabpils, Jersika, Kūku pagasts, Korfi, Krustpils, Krustpils novads, Latgaļi, Letijas dalīšanas līgums, Livonijas bīskapija, Morēna, Pilskalns, Polijas—Lietuvas ūnija, Stefans Batorijs, Voldemārs Vimba, 11. gadsimts, 1237. gads, 13. gadsimts, 1511. gads, 1585. gads, 1877. gads, 1878. gads, 1920. gads.

Ābeļu salas

Ābeļu salas ir salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Ābeļu salas · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Daugava · Redzēt vairāk »

Dārzupīte

Dārzupīte, saukta arī Lagzde, ir upe, Daugavas labā krasta pieteka Krustpils novada Kūku pagastā.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Dārzupīte · Redzēt vairāk »

Dignāja

Dignāja ir ciems Jēkabpils novadā, Dignājas pagasta centrs.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Dignāja · Redzēt vairāk »

Elvīra Šnore

Elvīra Šnore, dzimusi Vilciņa, (1905-1996) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu doktore un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Elvīra Šnore · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no deviņām Latvijas Republikas nozīmes pilsētām, viena no 119 administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jersika

Jersika var būt.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Jersika · Redzēt vairāk »

Kūku pagasts

Kūku pagasts ir viena no Krustpils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Kūku pagasts · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Korfi · Redzēt vairāk »

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Krustpils · Redzēt vairāk »

Krustpils novads

Krustpils novads ir pašvaldība Latgalē, kurā apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Krustpils novads · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Letijas dalīšanas līgums

Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Morēna

Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Morēna · Redzēt vairāk »

Pilskalns

Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Pilskalns · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Voldemārs Vimba

Voldemārs Vimba (1904—1985) bija latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un Voldemārs Vimba · Redzēt vairāk »

11. gadsimts

11.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 11. gadsimts · Redzēt vairāk »

1237. gads

1237.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 1237. gads · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

1511. gads

1511.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 1511. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Asotes pilskalns un 1920. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Asote, Asotes koka pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »