Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Indekss Astafs fon Tranzē-Rozeneks

Aleksandrs Georgs Astafs fon Tranzē-Rozeneks (1865-1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un ģenealogs.

29 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Auguliena, Šlēsviga-Holšteina, Bāddoberāna, Beļavas pagasts, Dzelzavas muiža, Gulbenes novads, Helmetas pils, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Lībeka, Leokādija fon Freitāga-Loringhofena, Livonija, Livonijas bruņniecība, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Minhene, Muiža, Oktobra revolūcija, Sabiedroto okupētā Vācija, Skultes muiža, Strasbūra, Tartu Universitāte, Tranzē, Valgas apriņķis, Valkas apriņķis, Vācbaltieši, Vīlandes ģimnāzija, Vidzemes guberņa, Vilhelms Bokslafs, 1905. gada revolūcija Latvijā.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Auguliena

Auguliena, agrāk arī Augulene, ir ciems Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Augulienas ezera.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Auguliena · Redzēt vairāk »

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »

Bāddoberāna

Bāddoberāna ir kūrortpilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Rostokas.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Bāddoberāna · Redzēt vairāk »

Beļavas pagasts

Beļavas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Beļavas pagasts · Redzēt vairāk »

Dzelzavas muiža

Agrākā Dzelzavas muižas kungu māja ar aptieku (1920-1925). Dzelzavas muižas pagasta karte ar māju krieviskajiem nosaukumiem (no 1866. gada Šuberta kartes, papildināta ar dzelzceļu, iespiesta 1917. gada oktobrī). Cesvaines draudzes novadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzelzavas muižas kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Dzelzavas muiža · Redzēt vairāk »

Gulbenes novads

Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Gulbenes novads · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Lībeka · Redzēt vairāk »

Leokādija fon Freitāga-Loringhofena

Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Leokādija fon Freitāga-Loringhofena · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Minhene · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Muiža · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Sabiedroto okupētā Vācija

Visu Vācijas teritoriju sabiedrotie militāri okupēja kopš Berlīnes deklarācijas pasludināšanas 1945.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Sabiedroto okupētā Vācija · Redzēt vairāk »

Skultes muiža

Skultes muiža (arī Skultesmuiža) ir ciems Limbažu novada Skultes pagastā pie autoceļa P53 (Duči—Limbaži).

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Skultes muiža · Redzēt vairāk »

Strasbūra

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Strasbūra · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tranzē

Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Tranzē · Redzēt vairāk »

Valgas apriņķis

Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Valkas apriņķis · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vīlandes ģimnāzija

Vīlandes valsts ģimnāzijas ēka 2012. gadā Vīlandes ģimnāzija bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija, kas ar pārtraukumu darbojās no 1875.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Vīlandes ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija Latvijā

Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.

Jaunums!!: Astafs fon Tranzē-Rozeneks un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astaf von Transehe-Roseneck.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »