Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astainie abinieki

Indekss Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 apakškārtās.

65 attiecības: Aļaska, Abinieki, Ala, Amazone, Ambistomas, Aste, Ķīna, Ņūfaundlenda un Labradora, Baktērijas, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, CM, Džovanni Antonio Skopoli, Dienvidamerika, Dzirde, Eiropas protejs, Ezers, Fosilijas, Galva, Himalaji, Jura (periods), Kakls, Kazahstāna, Kāja, KG, Koks, Krāsa, Kukaiņi, Lapas, Lapu sūnas, Latvija, Latvijas Sarkanā grāmata, Lipīdi, M, Mātīte, Mugura, Mugurkauls, Muskuļi, Nags, Ola, Olbaltumvielas, Pavasaris, Pēda, Pigments, Pirksts, Plaušas, Polārais loks, Proteju dzimta, Rīkle, Saha, ..., Salamandru apakškārta, Salamandru dzimta, Sauszeme, Sirds, Skriemeļi, Smarža, Tēviņš, Varžu virskārta, Vidusjūra, Vizuālā uztvere, Ziemeļamerika, Ziemeļi, Zirnekļi, Zobi, Zuši. Izvērst indekss (15 vairāk) »

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Aļaska · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Abinieki · Redzēt vairāk »

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ala · Redzēt vairāk »

Amazone

Amazone (spāņu Río Amazonas, portugāļu Rio Amazonas) ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (par to kura ir visgarākā vēl notiek strīdi).

Jaunums!!: Astainie abinieki un Amazone · Redzēt vairāk »

Ambistomas

Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ambistomas · Redzēt vairāk »

Aste

Skorpiona aste Aste ir pārsvarā kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Aste · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ņūfaundlenda un Labradora

Ņūfaundlenda un Labradora ir viena no Kanādas desmit provincēm.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ņūfaundlenda un Labradora · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

CM

CM var būt:;cm.

Jaunums!!: Astainie abinieki un CM · Redzēt vairāk »

Džovanni Antonio Skopoli

Džovanni Antonio Skopoli (dzimis, miris) bija itāļu/austriešu dabaszinātnieks un ārsts no Tiroles.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Džovanni Antonio Skopoli · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Dzirde · Redzēt vairāk »

Eiropas protejs

Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).

Jaunums!!: Astainie abinieki un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ezers · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā. Fosilijas (— 'izrakts no zemes', no — 'bedre') ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķemeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Galva · Redzēt vairāk »

Himalaji

Himalaji (himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Himalaji · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 199,6 miljoniem gadu, ildzis 54 miljonus gadu un beidzies pirms 145,5 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Kakls

Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Kakls · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Kāja · Redzēt vairāk »

KG

KG var būt.

Jaunums!!: Astainie abinieki un KG · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Koks · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes. Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Krāsa · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Lapas · Redzēt vairāk »

Lapu sūnas

Lapu sūnas ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir sarkanā grāmata, kas apkopo datus par Latvijā reti sastopamiem un aizsargājamiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Lipīdi

Lipīdu iedalījums Lipīdi (- tauki) ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Lipīdi · Redzēt vairāk »

M

Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.

Jaunums!!: Astainie abinieki un M · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Mātīte · Redzēt vairāk »

Mugura

Cilvēka muguras ilustrācija Mugura ir ķermeņa daļa, kas atrodas torsa aizmugurējā daļā starp sēžamvietu un kaklu un pleciem.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Mugura · Redzēt vairāk »

Mugurkauls

Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Mugurkauls · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Skeleta muskuļa uzbūve Muskuļi (no latīņu valodas musculus - "pelīte") ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Nags · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ola · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris jeb ziedonis ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pēda

Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Pēda · Redzēt vairāk »

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Pigments · Redzēt vairāk »

Pirksts

Rādītājpirksts. Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga mugurkaulnieku plaukstas vai pēdas daļa.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Pirksts · Redzēt vairāk »

Plaušas

1. Traheja; 2. Artērija; 3. Vēna; Alveolārā eja; 5. Alveolas; 6. Sirds ierobs; 7. Bronhiolas; 8. Daiviņu bronhi; 9. Segmentu bronhi; 10. Galvenais bronhs; 11. Balsene Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Plaušas · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Proteju dzimta

Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »

Rīkle

deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Rīkle · Redzēt vairāk »

Saha

250px Sahas Republika (Jakutija) ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Saha · Redzēt vairāk »

Salamandru apakškārta

Salamandru apakškārta (Salamandroidea) ir astaino abinieku kārtas (Caudata) apakškārta, kas apvieno 90% no mūsdienās dzīvojošajiem astainajiem abiniekiem.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Salamandru apakškārta · Redzēt vairāk »

Salamandru dzimta

Salamandru dzimta (Salamandridae) ir astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 74 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 20 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Salamandru dzimta · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asins cirkulāciju organismā.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Sirds · Redzēt vairāk »

Skriemeļi

Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Skriemeļi · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Smarža · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Varžu virskārta

Varžu virskārta (Batrachia) ir abinieku klases (Amphibia) virskārta, kas apvieno vardes, krupjus un salamandras (astaino abinieku un bezastaino abinieku kārtas), kā arī vienu izmirušu kārtu Allocaudata, kuras pārstāvji ārēji atgādināja salamandras.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Varžu virskārta · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Vizuālā uztvere

Vizuālā uztvere ir viens no uztveres veidiem, ar kura palīdzību mēs spējam redzēt un saprast visu apkārt esošo un notiekošo.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Vizuālā uztvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Ziemeļi

Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Ziemeļi · Redzēt vairāk »

Zirnekļi

Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Zirnekļi · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Astainie abinieki un Zobi · Redzēt vairāk »

Zuši

Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopterygii).

Jaunums!!: Astainie abinieki un Zuši · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astaino abinieku kārta, Caudata, Urodela.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »