Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Asteroīdu diena, Asteroīdu josla, C tipa asteroīds, Cerera, Diametrs, Ilgonis Vilks, Jūnona (asteroīds), Jupiters (planēta), Keplera likumi, Koipera josla, Latvija, Marss (planēta), Ogleklis, Pallāda (asteroīds), Planēta, Pundurplanēta, S tipa asteroīds, Saule, Saules sistēma, Spektroskopija, 10 Higieja, 1284 Latvija, 16513 Vasks, 1796 Rīga, 1805 Dīriķis, 2014 Vasiļevskis, 23617 Duna, 24709 Mitau, 24794 Kurland, 274084 Baldone, 284984 Ikaunieks, 2867 Šteins, 320153 Eglītis, 3233 Krišbarons, 332530 Canders, 352646 Blumbahs, 37623 Valmiera, 4 Vesta, 4136 Artmane, 428694 Saule, 4391 Balodis, 4392 Agita, 457743 Balklavs, 511 Deivida, 52 Eiropa, 65 Kibele, 85466 Krastiņš.
Asteroīdu diena
Asteroīdu dienas logotips. Asteroīdu diena (zināma arī kā Starptautiskā Asteroīdu diena) ir ikgadēja globālā sabiedrības informēšanas kustība, kas apvieno cilvēkus visā pasaulē, lai mācītos par asteroīdiem un izstrādātu iespējamos Zemes kosmiskās aizsardzības scenārijus, lai aizsargātu mūsu planētu, mūsu ģimenes, sabiedrību un nākamās paaudzes.
Jaunums!!: Asteroīds un Asteroīdu diena · Redzēt vairāk »
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Jaunums!!: Asteroīds un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »
C tipa asteroīds
C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.
Jaunums!!: Asteroīds un C tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Asteroīds un Cerera · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Asteroīds un Diametrs · Redzēt vairāk »
Ilgonis Vilks
Ilgonis Vilks (dzimis) ir Latvijas astronoms, pedagoģijas zinātņu doktors, vairāku mācību grāmatu autors, astronomijas pasniedzējs augstskolā, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, Latvijas Astronomijas biedrības valdes loceklis, Eiropas Astronomijas izglītības asociācijas biedrs, Starptautiskās Astronomijas savienības biedrs.
Jaunums!!: Asteroīds un Ilgonis Vilks · Redzēt vairāk »
Jūnona (asteroīds)
Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.
Jaunums!!: Asteroīds un Jūnona (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Asteroīds un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Keplera likumi
1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.
Jaunums!!: Asteroīds un Keplera likumi · Redzēt vairāk »
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Jaunums!!: Asteroīds un Koipera josla · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Asteroīds un Latvija · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Asteroīds un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Asteroīds un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Pallāda (asteroīds)
Pallāda, oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
Jaunums!!: Asteroīds un Pallāda (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Asteroīds un Planēta · Redzēt vairāk »
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Asteroīds un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »
S tipa asteroīds
Gaspra ir S tipa asteroīds S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa.
Jaunums!!: Asteroīds un S tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Asteroīds un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Asteroīds un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Asteroīds un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
10 Higieja
Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km.
Jaunums!!: Asteroīds un 10 Higieja · Redzēt vairāk »
1284 Latvija
1284 Latvija ir galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru atklāja vācu astronoms Karls Vilhelms Reinmuts Heidelbergas observatorijā.
Jaunums!!: Asteroīds un 1284 Latvija · Redzēt vairāk »
16513 Vasks
16513 Vasks ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1990.
Jaunums!!: Asteroīds un 16513 Vasks · Redzēt vairāk »
1796 Rīga
Rīga, arī 1796 Rīga ir galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1966.
Jaunums!!: Asteroīds un 1796 Rīga · Redzēt vairāk »
1805 Dīriķis
Dīriķis, arī 1805 Dīriķis ir galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1970.
Jaunums!!: Asteroīds un 1805 Dīriķis · Redzēt vairāk »
2014 Vasiļevskis
Vasiļevskis, arī 2014 Vasiļevskis ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1973.
Jaunums!!: Asteroīds un 2014 Vasiļevskis · Redzēt vairāk »
23617 Duna
23617 Duna, arī 23617 Daugava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1996.
Jaunums!!: Asteroīds un 23617 Duna · Redzēt vairāk »
24709 Mitau
24709 Mitau, arī 24709 Mītava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1991.
Jaunums!!: Asteroīds un 24709 Mitau · Redzēt vairāk »
24794 Kurland
24794 Kurland, arī 24794 Kurzeme ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993.
Jaunums!!: Asteroīds un 24794 Kurland · Redzēt vairāk »
274084 Baldone
274084 Baldone ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2008.
Jaunums!!: Asteroīds un 274084 Baldone · Redzēt vairāk »
284984 Ikaunieks
284984 Ikaunieks ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2010.
Jaunums!!: Asteroīds un 284984 Ikaunieks · Redzēt vairāk »
2867 Šteins
2867 Šteins ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1969.
Jaunums!!: Asteroīds un 2867 Šteins · Redzēt vairāk »
320153 Eglītis
320153 Eglītis ir neliels asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2007.
Jaunums!!: Asteroīds un 320153 Eglītis · Redzēt vairāk »
3233 Krišbarons
3233 Krišbarons ir galvenās asteroīdu joslas asteroīds ar apriņķojuma periodu 1213,5699777 dienas (3,32 gadi).
Jaunums!!: Asteroīds un 3233 Krišbarons · Redzēt vairāk »
332530 Canders
332530 Canders ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2008.
Jaunums!!: Asteroīds un 332530 Canders · Redzēt vairāk »
352646 Blumbahs
352646 Blumbahs ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2008.
Jaunums!!: Asteroīds un 352646 Blumbahs · Redzēt vairāk »
37623 Valmiera
37623 Valmiera ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993.
Jaunums!!: Asteroīds un 37623 Valmiera · Redzēt vairāk »
4 Vesta
4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
Jaunums!!: Asteroīds un 4 Vesta · Redzēt vairāk »
4136 Artmane
4136 Artmane ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1968.
Jaunums!!: Asteroīds un 4136 Artmane · Redzēt vairāk »
428694 Saule
428694 Saule ir neliels apollona tipa asteroīds, kuru 2008.
Jaunums!!: Asteroīds un 428694 Saule · Redzēt vairāk »
4391 Balodis
4391 Balodis ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1977.
Jaunums!!: Asteroīds un 4391 Balodis · Redzēt vairāk »
4392 Agita
4392 Agita ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1978.
Jaunums!!: Asteroīds un 4392 Agita · Redzēt vairāk »
457743 Balklavs
457743 Balklavs ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 2009.
Jaunums!!: Asteroīds un 457743 Balklavs · Redzēt vairāk »
511 Deivida
Deivida, arī 511 Deivida ir asteroīds ar diametru apmēram 326 km.
Jaunums!!: Asteroīds un 511 Deivida · Redzēt vairāk »
52 Eiropa
Eiropa, arī 52 Eiropa ir asteroīds ar diametru apmēram 315 ± 7 km.
Jaunums!!: Asteroīds un 52 Eiropa · Redzēt vairāk »
65 Kibele
Kibele, arī 65 Kibele ir asteroīds ar diametru apmēram 237 km.
Jaunums!!: Asteroīds un 65 Kibele · Redzēt vairāk »
85466 Krastiņš
Krastiņš, arī 85466 Krastiņš ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1997.
Jaunums!!: Asteroīds un 85466 Krastiņš · Redzēt vairāk »
