Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astes spura

Indekss Astes spura

Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.

31 attiecības: Abinieki, Akantodes, Anālā spura, Astainie abinieki, Augstākie vēži, Bezžokļaiņi, Bruņuzivis, Daivspurzivis, Delfīni, Kāpurs, Mitoloģija, Muguras spura, Mugurkauls, Muskuļi, Nāra, Rāpuļi, Senā Divupe, Sirēnas (zīdītāji), Skelets, Skriemeļi, Skrimšļzivis, Spuras, Starspurzivis, Storveidīgās, Telsons, Uropodi, Vaļi, Vaļveidīgie, Vēži, Zīdītāji, Zivis.

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Astes spura un Abinieki · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Astes spura un Akantodes · Redzēt vairāk »

Anālā spura

Anālā spura ''Xiphophorus hellerii'' tēviņiem anālā spura ir pārveidojusies vairošanās orgānā — gonopodijā Anālā spura jeb zemastes spura ir zivīm parasta spura, kura atrodas zivs aizmugurē lejasdaļā aiz anālās atveres.

Jaunums!!: Astes spura un Anālā spura · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.

Jaunums!!: Astes spura un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Augstākie vēži

Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.

Jaunums!!: Astes spura un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »

Bezžokļaiņi

Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.

Jaunums!!: Astes spura un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Bruņuzivis

Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.

Jaunums!!: Astes spura un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »

Daivspurzivis

Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.

Jaunums!!: Astes spura un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Astes spura un Delfīni · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Astes spura un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Mitoloģija

Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.

Jaunums!!: Astes spura un Mitoloģija · Redzēt vairāk »

Muguras spura

Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.

Jaunums!!: Astes spura un Muguras spura · Redzēt vairāk »

Mugurkauls

Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.

Jaunums!!: Astes spura un Mugurkauls · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Astes spura un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Nāra

Džona Viljama Voterhausa (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra" Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī.

Jaunums!!: Astes spura un Nāra · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Astes spura un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Senā Divupe

Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Jaunums!!: Astes spura un Senā Divupe · Redzēt vairāk »

Sirēnas (zīdītāji)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.

Jaunums!!: Astes spura un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Astes spura un Skelets · Redzēt vairāk »

Skriemeļi

Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Jaunums!!: Astes spura un Skriemeļi · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Astes spura un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Spuras

Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.

Jaunums!!: Astes spura un Spuras · Redzēt vairāk »

Starspurzivis

Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.

Jaunums!!: Astes spura un Starspurzivis · Redzēt vairāk »

Storveidīgās

Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.

Jaunums!!: Astes spura un Storveidīgās · Redzēt vairāk »

Telsons

Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.

Jaunums!!: Astes spura un Telsons · Redzēt vairāk »

Uropodi

Langustina (''Nephrops norvegicus'') astes spura. Abās pusēs no telsona (centrā) atrodas uropodi. Uropodi ir vēžveidīgo abdomena sestā segmenta ekstremitātes, kas morfoloģiski un funkcionāli atšķiras no pārējām abdomena ekstremitātēm.

Jaunums!!: Astes spura un Uropodi · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Astes spura un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Astes spura un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēži

Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.

Jaunums!!: Astes spura un Vēži · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Astes spura un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Astes spura un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astes spuras.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »