Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Astrahaņa, Astrahaņas apgabals, Astrahaņas hanu uzskaitījums, Dņepra, Hans, Ivans IV, Kalugas apgabals, Kazaņas hani, Krievijas cariste, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievu—turku karš (1568—1570), Krimas haniste, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Nogaju orda, Osmaņu impērija, Tatāri, Urāla, Volga, Volgograda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums.
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņas apgabals
Astrahaņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Astrahaņas apgabals · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hanu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Astrahaņas hani no 1466.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Astrahaņas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Dņepra · Redzēt vairāk »
Hans
Hans, arī Kagans (no tjurk. Hagan, Hakan, Kagan, Kaan — valdnieks, monarhs) — Eirāzijas stepju tautās augstākais tituls, suverēns monarhs.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Hans · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Kalugas apgabals
Kalugas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Kalugas apgabals · Redzēt vairāk »
Kazaņas hani
Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Kazaņas hani · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1568—1570)
Krievu-turku karš (1568—1570) jeb Astrahaņas karagājiens bija karš starp Osmaņu impērijas un Krievijas caristes karaspēkiem.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Krievu—turku karš (1568—1570) · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Maskavija · Redzēt vairāk »
Nogaju orda
Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Nogaju orda · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Tatāri · Redzēt vairāk »
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Urāla · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Volga · Redzēt vairāk »
Volgograda
Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Volgograda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Astrahaņas hani un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Astrahaņas haniste, Astrahaņas hans, Astrahaņas hanāts.
