Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astrofizika

Indekss Astrofizika

Astrofizika (no  — 'zvaigzne' un  — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

17 attiecības: Astronomija, Astronomisks objekts, Ceļošana laikā, Fizika, Fotogrāfija, Fotometrija, Galaktika, Komēta, Kosmoloģija, Melnais caurums, Miglājs, Saule, Tārpeja, Tumšā enerģija, Tumšā matērija, Visums, Zvaigzne.

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Astrofizika un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Astrofizika un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Ceļošana laikā

Ceļošana laikā ir koncepcija par pārvietošanos starp noteiktiem punktiem laikā, līdzīgi kā pārvietojoties starp dažādiem punktiem telpā, parasti izmantojot hipotētisku ierīci — laika mašīnu — laiku punktus savienojoša transportlīdzekļa vai portāla veidā.

Jaunums!!: Astrofizika un Ceļošana laikā · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Astrofizika un Fizika · Redzēt vairāk »

Fotogrāfija

Fotoaparāts - ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas Fotogrāfija (— gaisma, γράφειν (graphein) — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska attēlu iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru.

Jaunums!!: Astrofizika un Fotogrāfija · Redzēt vairāk »

Fotometrija

Fotometrija ir optikas nozare, kas pēta gaismas avotu izstaroto elektromagnētisko enerģiju un tās mērīšanu.

Jaunums!!: Astrofizika un Fotometrija · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.

Jaunums!!: Astrofizika un Galaktika · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Astrofizika un Komēta · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Astrofizika un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Astrofizika un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Astrofizika un Miglājs · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Astrofizika un Saule · Redzēt vairāk »

Tārpeja

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.

Jaunums!!: Astrofizika un Tārpeja · Redzēt vairāk »

Tumšā enerģija

Tumšā enerģija ir termins astronomijā, kas apraksta nezināmu enerģijas formu, kas ietekmē Visumu lielos apmēros.

Jaunums!!: Astrofizika un Tumšā enerģija · Redzēt vairāk »

Tumšā matērija

Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.

Jaunums!!: Astrofizika un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Astrofizika un Visums · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Astrofizika un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astrofiziķis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »