Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Astronomisks objekts

Indekss Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

44 attiecības: Asteroīds, Asteroīdu josla, Baltais punduris, Bolīds, Brūnais punduris, Cerera, Citplanēta, Dubultzvaigzne, Erīda, Fizikāls ķermenis, Galaktika, Galaktiku grupas un kopas, Jupiters (planēta), Koipera josla, Komēta, Kvazārs, Magnetārs, Marss (planēta), Mēness, Melnais caurums, Merkurs (planēta), Meteoroīds, Meteors, Miglājs, Neitronu zvaigzne, Neptūns (planēta), Orta mākonis, Planēta, Plutons (pundurplanēta), Pulsārs, Pundurplanēta, Pundurzvaigzne, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Transneptūna objekts, Tumšā matērija, Urāns (planēta), Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Venera (planēta), Visums, Zeme, Zvaigzne, Zvaigznes.

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir maza zvaigzne, kura galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Bolīds

right Bolīds (grieķu βολίς, βολίδος — metamais šķēps) — ļoti spožs meteors, kura spožums lielāks par −4 (Veneras vidējo zvaigžņlielumu).

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Bolīds · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

Cerera

Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Cerera · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Atklāto citplanētu daudzums pēc gadiem. Habla teleskopa koronogrāfu Citplanēta jeb eksoplanēta ir planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni, tas ir, tā nepieder pie Saules sistēmas.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Dubultzvaigzne

Dubultzvaigzne var būt.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Dubultzvaigzne · Redzēt vairāk »

Erīda

Erīda var būt.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Erīda · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Galaktika

'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigžņu sistēmām, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un, iespējams, tumšās matērijas.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Galaktika · Redzēt vairāk »

Galaktiku grupas un kopas

Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Koipera josla

Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā. Koipera josla, dažreiz tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir apgabals Saules sistēmā aiz Neptūna orbītas — aptuveni 30 astronomisko vienību attālumā no Saules — līdz aptuveni 55 astronomiskajām vienībām.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Koipera josla · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Komēta · Redzēt vairāk »

Kvazārs

Kvazāri (no latīņu quasi — it kā un stellaris — zvaigznes) ir aktīvas galaktikas, kas izstaro milzīgi lielu enerģiju, galvenokārt radioviļņu diapazonā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Kvazārs · Redzēt vairāk »

Magnetārs

Mākslinieka zīmēts magnetārs ar magnētiskā lauka līnijām. Magnetārs ir neitronu zvaigzne ar izteikti spēcīgu magnētisko lauku.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Magnetārs · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Mēness · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Meteoroīds

Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Meteoroīds · Redzēt vairāk »

Meteors

Geminīdu plūsmas meteors Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Meteors · Redzēt vairāk »

Miglājs

Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Miglājs · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

Orta mākonis

Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Orta mākonis · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Planēta · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Pulsārs

Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Pulsārs · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir termins, kurš tika ieviests 2006.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Pundurzvaigzne

Pundurzvaigzne ir zvaigzne Visumā ar nelielu masu un izmēriem, tādējādi arī ar nelielu enerģiju un starjaudu.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Pundurzvaigzne · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Tumšā matērija

Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma

interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Visums · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Zeme · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

Zvaigznes

Zvaigznes var būt.

Jaunums!!: Astronomisks objekts un Zvaigznes · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Astronomiskais objekts, Astronomiski objekti, Debess ķermenis, Debess ķermeņi, Debesu ķermenis, Debesu ķermeņi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »