Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Atmosfēra

Indekss Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

38 attiecības: Argons, Astronomisks objekts, Atmosfēra (mērvienība), Atmosfēras spiediens, Blīvums, Dzīvsudraba staba milimetrs, Eksponentfunkcija, Erozija, Ezers, Fotosfēra, Gaiss, Gāze, Gāzu planēta, Gravitācija, Hēlijs, Jūra, Laukums, Mēness, Meteorīts, Nātrijs, Neons, Oglekļa dioksīds, Okeāns, Olimpa kalns (Marss), Paskāls, Planēta, Reljefs, Skābeklis, Slāpeklis, Spēks, Starpzvaigžņu vide, Triljons, Tvaiks, Upe, Vējš, Viršana, Zeme, Zvaigzne.

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Atmosfēra un Argons · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Atmosfēra (mērvienība)

Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².

Jaunums!!: Atmosfēra un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Atmosfēras spiediens

15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Blīvums · Redzēt vairāk »

Dzīvsudraba staba milimetrs

Dzīvsudraba staba milimetrs (mm Hg, dz. st. mm) ir ārpussistēmas spiediena mērvienība, ko lieto meteoroloģijā atmosfēras spiediena mērīšanai, medicīnā asinsspiediena mērīšanai un citur.

Jaunums!!: Atmosfēra un Dzīvsudraba staba milimetrs · Redzēt vairāk »

Eksponentfunkcija

Eksponentfunkcija matemātikā ir funkcija e^x \,, kur e ir matemātiskā konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 2,718281828, un funkcijas arguments ir kāpinātājs.

Jaunums!!: Atmosfēra un Eksponentfunkcija · Redzēt vairāk »

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Jaunums!!: Atmosfēra un Erozija · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Atmosfēra un Ezers · Redzēt vairāk »

Fotosfēra

Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).

Jaunums!!: Atmosfēra un Fotosfēra · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gaiss · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gāze · Redzēt vairāk »

Gāzu planēta

Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gāzu planēta · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Atmosfēra un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Atmosfēra un Jūra · Redzēt vairāk »

Laukums

Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.

Jaunums!!: Atmosfēra un Laukums · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Atmosfēra un Mēness · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši šāds asteroīds (mākslinieka zīmējums) pirms 65 miljoniem gadu ir bijis par iemeslu dinozauru izmiršanai. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Atmosfēra un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Nātrijs

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.

Jaunums!!: Atmosfēra un Nātrijs · Redzēt vairāk »

Neons

Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.

Jaunums!!: Atmosfēra un Neons · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Atmosfēra un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olimpa kalns (Marss)

Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.

Jaunums!!: Atmosfēra un Olimpa kalns (Marss) · Redzēt vairāk »

Paskāls

Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.

Jaunums!!: Atmosfēra un Paskāls · Redzēt vairāk »

Planēta

Planēta (planētes — "klejojošā zvaigzne") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.

Jaunums!!: Atmosfēra un Planēta · Redzēt vairāk »

Reljefs

Pasaules reljefa karte Reljefs ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.

Jaunums!!: Atmosfēra un Reljefs · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Atmosfēra un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Jaunums!!: Atmosfēra un Slāpeklis · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.

Jaunums!!: Atmosfēra un Spēks · Redzēt vairāk »

Starpzvaigžņu vide

Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.

Jaunums!!: Atmosfēra un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »

Triljons

100 triljonu Zimbabves dolāru banknote (2009). 1 000 000 000 000 jeb viens triljons ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 999 un 1 000 000 000 001.

Jaunums!!: Atmosfēra un Triljons · Redzēt vairāk »

Tvaiks

Dzīvsudraba tvaiki ir ļoti indīgi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.

Jaunums!!: Atmosfēra un Tvaiks · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Atmosfēra un Upe · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Atmosfēra un Vējš · Redzēt vairāk »

Viršana

Ūdens vārīšanās Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē.

Jaunums!!: Atmosfēra un Viršana · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Atmosfēra un Zeme · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Atmosfēra un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »