Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Atoma kodols

Indekss Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

23 attiecības: Alfa daļiņa, Atommasa, Atommasas vienība, Atoms, Džeimss Čedviks, Deitērijs, Deitrons, Elektriskais lādiņš, Elektrons, Ernests Rezerfords, Gaismas ātrums, Hēlijs, Izotops, Kodolfizika, Masa, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Neitrons, Nukloni, Protons, Relativitātes teorija, Stiprā mijiedarbība, Tritijs, Tritons (atoma kodols).

Alfa daļiņa

Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.

Jaunums!!: Atoma kodols un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »

Atommasa

Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.

Jaunums!!: Atoma kodols un Atommasa · Redzēt vairāk »

Atommasas vienība

Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.

Jaunums!!: Atoma kodols un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Atoma kodols un Atoms · Redzēt vairāk »

Džeimss Čedviks

Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Atoma kodols un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »

Deitērijs

Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.

Jaunums!!: Atoma kodols un Deitērijs · Redzēt vairāk »

Deitrons

Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.

Jaunums!!: Atoma kodols un Deitrons · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Atoma kodols un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Atoma kodols un Elektrons · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Atoma kodols un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Atoma kodols un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Atoma kodols un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Atoma kodols un Izotops · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Atoma kodols un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Atoma kodols un Masa · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Atoma kodols un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Atoma kodols un Neitrons · Redzēt vairāk »

Nukloni

Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Atoma kodols un Nukloni · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Atoma kodols un Protons · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Atoma kodols un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Stiprā mijiedarbība

Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.

Jaunums!!: Atoma kodols un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Tritijs

Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.

Jaunums!!: Atoma kodols un Tritijs · Redzēt vairāk »

Tritons (atoma kodols)

Tritons ir ūdeņraža pārsmagā izotopa — tritija — atoma kodols.

Jaunums!!: Atoma kodols un Tritons (atoma kodols) · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »