Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Atoms

Indekss Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

80 attiecības: Absolūtā vērtība, Absorbcijas spektrs, Alberts Einšteins, Alfa daļiņa, Amplitūda, Anrī Bekerels, Arnolds Zommerfelds, Atoma kodols, Šrēdingera vienādojums, Ķīmiskais elements, Ķīmiskais savienojums, Ķīmiskā reakcija, Ķīmiskā saite, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ātrums, Bēta daļiņa, Bora atoma uzbūves modelis, Dž. Dž. Tomsons, Eksperiments, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētisms, Elektrons, Elektrontieksme, Elektronu mākonis, Enerģija, Ernests Rezerfords, Gamma stari, Grāds (leņķis), Hanss Geigers, Heizenberga nenoteiktības princips, Hipotēze, Impulsa moments, Izotops, Jonizācija, Jons, Kodolreakcija, Koordinātu sistēma, Kristālrežģis, Kvants, Leņķis, Lode, Magnētiskais lauks, Maikls Faradejs, Makss Planks, Masa, Matērija, Molekula, Naturāls skaitlis, ..., Neitrons, Nilss Bors, Nukloni, Orbīta, Orbitāle, Pauli princips, Perpendikuls, Plakne, Protijs, Protons, Radioaktivitāte, Rādiuss, Rentgendifraktometrija, Rentgenstari, Saules sistēma, Skābeklis, Spins, Stāvvilnis, Summa, Svārstības, Telpa, Varbūtība, Vērtība (ķīmija), Verners Heizenbergs, Vesels skaitlis, Viļņi, Viela, Vienkārša viela, Vilhelms Rentgens, Zelts. Izvērst indekss (30 vairāk) »

Absolūtā vērtība

Absolūtās vērtības funkcijas grafiks reāliem skaitļiem. Matemātikā par reāla skaitļa a absolūto vērtību jeb moduli sauc skaitli a bez zīmes un to apzīmē ar |a|.

Jaunums!!: Atoms un Absolūtā vērtība · Redzēt vairāk »

Absorbcijas spektrs

Fraunhofera līnijas - tumšas absorbcijas līnijas Saules spektrā Absorbcijas spektrs ir gāzu, šķidrumu, cietu vielu absorbēto elektromagnētisko viļņu sadalījums pa viļņu garumiem vai frekvencēm.

Jaunums!!: Atoms un Absorbcijas spektrs · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Atoms un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Alfa daļiņa

Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.

Jaunums!!: Atoms un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »

Amplitūda

right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".

Jaunums!!: Atoms un Amplitūda · Redzēt vairāk »

Anrī Bekerels

Antuāns Anrī Bekerels (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Atoms un Anrī Bekerels · Redzēt vairāk »

Arnolds Zommerfelds

Arnolds Zommerfelds (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Atoms un Arnolds Zommerfelds · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Atoms un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Šrēdingera vienādojums

Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā.

Jaunums!!: Atoms un Šrēdingera vienādojums · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais elements

zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.

Jaunums!!: Atoms un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais savienojums

Ķīmiskais savienojums ir ķīmiskā viela, kas sastāv vismaz no diviem savstarpēji saistītiem elementiem, kuru masa ir noteiktā attiecībā.

Jaunums!!: Atoms un Ķīmiskais savienojums · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā reakcija

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.

Jaunums!!: Atoms un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »

Ķīmiskā saite

ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.

Jaunums!!: Atoms un Ķīmiskā saite · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Atoms un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Ātrums

Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.

Jaunums!!: Atoms un Ātrums · Redzēt vairāk »

Bēta daļiņa

β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.

Jaunums!!: Atoms un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »

Bora atoma uzbūves modelis

Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.

Jaunums!!: Atoms un Bora atoma uzbūves modelis · Redzēt vairāk »

Dž. Dž. Tomsons

Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.

Jaunums!!: Atoms un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »

Eksperiments

Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Jaunums!!: Atoms un Eksperiments · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Jaunums!!: Atoms un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Atoms un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskais starojums

magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.

Jaunums!!: Atoms un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Atoms un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Atoms un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektrontieksme

Elektrontieksme ir enerģija, kas izdalās, brīvam atomam vai molekulai pievienojot elektronu un kļūstot par negatīvi lādētu jonu.

Jaunums!!: Atoms un Elektrontieksme · Redzēt vairāk »

Elektronu mākonis

Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.

Jaunums!!: Atoms un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Atoms un Enerģija · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Atoms un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem.

Jaunums!!: Atoms un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Grāds (leņķis)

Vienu grādu liels leņķis ir iekrāsots sarkanā krāsā. Zilā krāsā iekrāsots 89 grādu liels leņķis. Abi sektori veido 90 grādu lielu leņķi Grāds ir plaknes leņķa mērvienība, kas parasti tiek apzīmēts ar grāda simbolu °, un ir vienāds ar 1/360 daļu no pilna leņķa.

Jaunums!!: Atoms un Grāds (leņķis) · Redzēt vairāk »

Hanss Geigers

Johaness "Hanss" Vilhelms Geigers (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, Geigera skaitītāja izgudrotājs.

Jaunums!!: Atoms un Hanss Geigers · Redzēt vairāk »

Heizenberga nenoteiktības princips

impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.

Jaunums!!: Atoms un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »

Hipotēze

Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.

Jaunums!!: Atoms un Hipotēze · Redzēt vairāk »

Impulsa moments

Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs.

Jaunums!!: Atoms un Impulsa moments · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Atoms un Izotops · Redzēt vairāk »

Jonizācija

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.

Jaunums!!: Atoms un Jonizācija · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Atoms un Jons · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Atoms un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Koordinātu sistēma

Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.

Jaunums!!: Atoms un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Kristālrežģis

Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.

Jaunums!!: Atoms un Kristālrežģis · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (no  — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Atoms un Kvants · Redzēt vairāk »

Leņķis

Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.

Jaunums!!: Atoms un Leņķis · Redzēt vairāk »

Lode

Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.

Jaunums!!: Atoms un Lode · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Atoms un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Maikls Faradejs

Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.

Jaunums!!: Atoms un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Atoms un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Atoms un Masa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija (no  — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Atoms un Matērija · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Atoms un Molekula · Redzēt vairāk »

Naturāls skaitlis

Naturālos skaitļus parasti izmanto skaitīšanai (viens ābols, divi āboli, trīs āboli...). Matemātikā par naturāliem skaitļiem sauc skaitļus 1, 2, 3,...

Jaunums!!: Atoms un Naturāls skaitlis · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Atoms un Neitrons · Redzēt vairāk »

Nilss Bors

Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Atoms un Nilss Bors · Redzēt vairāk »

Nukloni

Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Atoms un Nukloni · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Atoms un Orbīta · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Atoms un Orbitāle · Redzēt vairāk »

Pauli princips

kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.

Jaunums!!: Atoms un Pauli princips · Redzēt vairāk »

Perpendikuls

Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.

Jaunums!!: Atoms un Perpendikuls · Redzēt vairāk »

Plakne

Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.

Jaunums!!: Atoms un Plakne · Redzēt vairāk »

Protijs

Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.

Jaunums!!: Atoms un Protijs · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Atoms un Protons · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Atoms un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Rādiuss

Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.

Jaunums!!: Atoms un Rādiuss · Redzēt vairāk »

Rentgendifraktometrija

Rentgendifraktometrija jeb rentgenstruktūranalīze ir kristalogrāfijas metode, kurā iegūst un analizē rentgenstaru difrakcijas ainu kristālos, lai noteiktu kristālrežģa īpašības.

Jaunums!!: Atoms un Rentgendifraktometrija · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Jaunums!!: Atoms un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Atoms un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Atoms un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Atoms un Spins · Redzēt vairāk »

Stāvvilnis

Stāvvilnis veidojas, ja vilnis savā ceļā sastop šķērsli un atstarojas no tā.

Jaunums!!: Atoms un Stāvvilnis · Redzēt vairāk »

Summa

Par summu sauc skaitli, monomu vai polinomu, kas ir iegūts saskaitīšanas rezultātā.

Jaunums!!: Atoms un Summa · Redzēt vairāk »

Svārstības

Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.

Jaunums!!: Atoms un Svārstības · Redzēt vairāk »

Telpa

Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.

Jaunums!!: Atoms un Telpa · Redzēt vairāk »

Varbūtība

(\tfrac16), tāpat kā varbūtība jebkuram citam kauliņa skaitlim Varbūtības katram skatlim, kuru veido divu kauliņu summa Varbūtība zinātnē ir ticamu un nejaušu notikumu iespējamība.

Jaunums!!: Atoms un Varbūtība · Redzēt vairāk »

Vērtība (ķīmija)

Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).

Jaunums!!: Atoms un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Verners Heizenbergs

Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Atoms un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Vesels skaitlis

Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.

Jaunums!!: Atoms un Vesels skaitlis · Redzēt vairāk »

Viļņi

Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Atoms un Viļņi · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Atoms un Viela · Redzēt vairāk »

Vienkārša viela

fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.

Jaunums!!: Atoms un Vienkārša viela · Redzēt vairāk »

Vilhelms Rentgens

Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Atoms un Vilhelms Rentgens · Redzēt vairāk »

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Jaunums!!: Atoms un Zelts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Atomi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »