Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Arnolds Artums-Hartmanis, Atsevišķā studentu rota, Auce, Augusts Vinnigs, Baltijas landesvērs, Bataljons, Cēsu kaujas, Cēsu rota, Daugavpils, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Inčukalna kauja, Jaunpils, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Zālītis, Jelgava, Kara fronte, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts pasludināšana, Līvbērze, Lielauce, Lielupe, Liepāja, Oskars Kalpaks, Pēteris Krievs, Pleskava, Pulkvežleitnants, Rota (armija), Rudbārži, Saldus, Sarkanā armija, Skrunda, Venta, Ziemeļlatvijas brigāde, Zviedrija, 1. Kurzemes kājnieku divīzija.
Arnolds Artums-Hartmanis
Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Arnolds Artums-Hartmanis · Redzēt vairāk »
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Auce · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Bataljons
NATO standarta simbols bataljona attēlošanai Bataljons (no bataille — 'cīņa, kauja') ir militāra apakšvienība, kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Bataljons · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Cēsu rota · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »
Jaunpils
Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jaunpils · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kara fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Fronte ir karaspēka izvietojuma daļa, kas vērsta pret ienaidnieku.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Kara fronte · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas 1. Jātnieku pulks
1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas 1. Jātnieku pulks · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Neatkarības bataljons · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Līvbērze
Līvbērze ir ciems Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Līvbērze · Redzēt vairāk »
Lielauce
Lielauce ir ciems Dobeles novada Lielauces pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Lielauce · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Lielupe · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Liepāja · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pulkvežleitnants
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pulkvežleitnanta parādes formas apkakles zīmotne. ASV armijas pulkvežleitnanta zīmotne Pulkvežleitnants (NATO kods — OF-4) ir armijas vecāko virsnieku dienesta pakāpe.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Pulkvežleitnants · Redzēt vairāk »
Rota (armija)
NATO standarta simbols draudzīgas rotas attēlošanai Rota (no — 'pūlis, rota') ir militāra apakšvienība, kurā ietilpst vairāki vadi (vidēji pasaules armijās 3—6).
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Rota (armija) · Redzēt vairāk »
Rudbārži
Rudbārži ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Rudbārži · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Saldus · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Skrunda · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Venta · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Jaunums!!: 1. latviešu atsevišķais bataljons un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1. Latviešu atsevišķā brigāde, Atsevišķais latviešu bataljons, Kalpaka bataljons, Kalpakieši, Latviešu atsevišķais bataljons.
