Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Alani, Armēņi, Austrumromas impērija, Ķīna (reģions), Balkānu pussala, Baltijas jūra, Belgrada, Bleda, Burgundijas karaliste, Dākija, Donava, Francija, Gallija, Huņņi, Kagans, Kaukāzs, Konstantinopole, Maķedonija (reģions), Mēzija, Melnā jūra, Mesli, Nībelungu dziesma, Orleāna, Ostgoti, Panonija, Persieši, Reina, Roma, Romas impērija, Sofija, Stepe, Tesālija, Tisa, Trāķija, Ungārija, Urāla, Vācija, Vidusdonavas zemiene.
Alani
Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.
Jaunums!!: Atila un Alani · Redzēt vairāk »
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Jaunums!!: Atila un Armēņi · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Atila un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Ķīna (reģions)
Ķīna (piņjiņs: Zhōngguó) ir kultūras reģions, sena civilizācija un atkarībā no perspektīvas nacionāla vai daudznacionāla saimnieciska vienība plašā teritorijā Austrumāzijā.
Jaunums!!: Atila un Ķīna (reģions) · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Atila un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Atila un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Atila un Belgrada · Redzēt vairāk »
Bleda
Bleda; vācu: Veldes, (senākos avotos arī Feldes) ir pilsēta pie Bledas ezera Goreņskas reģionā Slovēnijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Atila un Bleda · Redzēt vairāk »
Burgundijas karaliste
Burgundijas karaliste ir vairāku vēlīnā antīkā laikmeta un viduslaiku valstisko veidojumu nosaukums Rietumeiropā.
Jaunums!!: Atila un Burgundijas karaliste · Redzēt vairāk »
Dākija
Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.). Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.). Romas impērijas Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām. Dākija jeb Dāķija bija indoeiropiešu tautu dāku un gētu apdzīvota ķēniņvalsts (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās Rumānijas un Moldovas teritorijā.
Jaunums!!: Atila un Dākija · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Atila un Donava · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Atila un Francija · Redzēt vairāk »
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Jaunums!!: Atila un Gallija · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Atila un Huņņi · Redzēt vairāk »
Kagans
Kagans bija valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām.
Jaunums!!: Atila un Kagans · Redzēt vairāk »
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Jaunums!!: Atila un Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Atila un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Maķedonija (reģions)
Aptuvena Maķedonijas reģiona teritorija iezīmēta ar raustītu līniju Maķedonija ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Balkānos.
Jaunums!!: Atila un Maķedonija (reģions) · Redzēt vairāk »
Mēzija
Romas impērija. Mēzijas provinces iekrāsotas sarkanā krāsā. Mēzija bija Romas impērijas province, kuras teritorija ietvēra Donavas lejteces labā krasta zemes.
Jaunums!!: Atila un Mēzija · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Atila un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Atila un Mesli · Redzēt vairāk »
Nībelungu dziesma
Pirmā lappuse no "Nībelungu dziesmas" manuskripta (ap 1220.g.) "Nībelungu dziesma" jeb "Dziesma par Nībelungiem" (vācu Nibelungenlied) ir anonīma episka vācu poēma.
Jaunums!!: Atila un Nībelungu dziesma · Redzēt vairāk »
Orleāna
Orleāna ir pilsēta Francijas centrālajā daļā, 130 kilometrus uz dienvidiem no Francijas galvaspilsētas Parīzes.
Jaunums!!: Atila un Orleāna · Redzēt vairāk »
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Jaunums!!: Atila un Ostgoti · Redzēt vairāk »
Panonija
Panonijas provinces atrašanās vieta Romas impērijas teritorijā (iekrāsota sarkanā krāsā). Ungārijā, kas kādu laiku kalpoja par vienu no Panonijas galvaspilsētām. Panonija, oficiāli pazīstama kā Panonijas province, bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Donavas labā krasta līdzenumu mūsdienu Vidusdonavas zemienē Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Atila un Panonija · Redzēt vairāk »
Persieši
Persieši ir irāņu tauta, kas runā persiešu valodā.
Jaunums!!: Atila un Persieši · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Atila un Reina · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Atila un Roma · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Atila un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Sofija
Sofija ir pilsēta Bulgārijas rietumos Vitošas piekājē.
Jaunums!!: Atila un Sofija · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Atila un Stepe · Redzēt vairāk »
Tesālija
Tesālijas reģions aptuveni atbilst Tesālijas perifērijas teritorijai Tesālija (Thessalíā) ir Grieķijas kultūrvēsturisks reģions.
Jaunums!!: Atila un Tesālija · Redzēt vairāk »
Tisa
Tisa ir viena no lielākajām upēm Centrāleiropā, Donavas pieteka.
Jaunums!!: Atila un Tisa · Redzēt vairāk »
Trāķija
Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.
Jaunums!!: Atila un Trāķija · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Atila un Ungārija · Redzēt vairāk »
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Jaunums!!: Atila un Urāla · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Atila un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidusdonavas zemiene
Vidusdonavas zemienes atrašanās vieta Eiropā Vidusdonavas zemiene, arī Panonijas zemiene vai Karpatu baseins, ir liela zemiene Centrāleiropā, kuru ieskauj Karpati, Alpi, Dināru kalniene un Serbijas Karpati.
Jaunums!!: Atila un Vidusdonavas zemiene · Redzēt vairāk »
