Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Šūnapvalks, Celuloze, Eikarioti, Hemicelulozes, Hloroplasts, Hromoplasti, Lignīns, Olbaltumvielas, Pektīnvielas, Vakuola.
Šūnapvalks
Augu šūnas uzbūve. Šūnapvalks iekrāsots zaļā krāsā Šūnapvalks ir stingrs polisaharīdu slānis, kas atrodas šūnas membrānas ārpusē.
Jaunums!!: Augu šūna un Šūnapvalks · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Augu šūna un Celuloze · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Augu šūna un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Hemicelulozes
Hemicelulozes molekulas fragments, kas sastāv no ksilozes, mannozes, glikozes un galaktozes atlikumiem Hemicelulozes ir dažāda sastāva neviendabīgi polisaharīdi, kas, atšķirībā no celulozes, sastāv no salīdzinoši īsām un sazarotām ķēdēm, kuru polimerizācijas pakāpe vidēji ir 150—200.
Jaunums!!: Augu šūna un Hemicelulozes · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Augu šūna un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Hromoplasti
Hromoplasti melnā pipara šūnās. Hromoplasti ir augu plastīdas, kas lielā daudzumā satur karotinoīdu grupas pigmentus kā ksantofils, karotīns un likopēns.
Jaunums!!: Augu šūna un Hromoplasti · Redzēt vairāk »
Lignīns
Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.
Jaunums!!: Augu šūna un Lignīns · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Augu šūna un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pektīnvielas
Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.
Jaunums!!: Augu šūna un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Augu šūna un Vakuola · Redzēt vairāk »
