Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Ansis Bīlenšteins, Arheoloģija, Arveds Švābe, Baltijas pārkrievošana, Bībele, Bernhards Bīlenšteins, Dāvids Beika, Dobele, Etnogrāfija, Folklora, Jaunauce, Jaunlatvieši, Jelgava, Kāda laimīga dzīve, Kēnigsbergas Universitāte, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu Avīzes, Latviešu literārā biedrība, Luterisms, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Nikolajs Manaseins, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pilskalns, Rīgas Latviešu biedrība, Saksija-Anhalte, Tartu Universitāte, Teoloģija, Valodniecība, Vācbaltieši, 1846. gads, 1850. gads, 1852. gads, 1863. gads, 1864. gads, 1867. gads, 1870. gada dziesmu diena Dobelē, 1877. gads, 1883. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1895. gads, 1903. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Ansis Bīlenšteins
Ansis Bīlenšteins (pilnā vārdā Johaness Georgs Vilhelms Bīlenšteins; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un latviešu mitoloģijas pētnieks.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Ansis Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Arveds Švābe
Arveds Švābe (—) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Arveds Švābe · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Bībele · Redzēt vairāk »
Bernhards Bīlenšteins
Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Bernhards Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Dāvids Beika
Kārlis Pētersons Dāvids Beika (1885—1946) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no Amerikas latviešu sociāldemokrātijas koporganizācijas vadītājiem (1907—1917), LSPR Rūpniecības komisārs (1919).
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Dāvids Beika · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Dobele · Redzēt vairāk »
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Folklora · Redzēt vairāk »
Jaunauce
Jaunauce ir ciems Latvijā, Saldus novada Jaunauces pagasta centrs pie Ezeres upes, autoceļu P96 (Pūri—Auce—Grīvaiši) un V1175 (Jaunauce—Vadakste) krustojumā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Jaunauce · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kāda laimīga dzīve
"Kāda laimīga dzīve" ir vācbaltiešu mācītāja, etnogrāfa, novadpētnieka un sabiedriskā darbinieka Augusta Bīlenšteina autobiogrāfija.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Kāda laimīga dzīve · Redzēt vairāk »
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Avīzes
"Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Nikolajs Manaseins
Nikolajs Manaseins Nikolajs Manaseins (1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Nikolajs Manaseins · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
1846. gads
1846.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1846. gads · Redzēt vairāk »
1850. gads
1850.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1850. gads · Redzēt vairāk »
1852. gads
1852.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1852. gads · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1870. gada dziesmu diena Dobelē
Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki. 1870.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1870. gada dziesmu diena Dobelē · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1883. gads · Redzēt vairāk »
1892. gads
1892.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1892. gads · Redzēt vairāk »
1893. gads
1893.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1893. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Augusts Bīlenšteins un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
August Bielenstein, August Johann Gottfried Bielenstein, Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins, Bielenstein.
